Saeima pret pārcentīgiem autortiesību sargiem 0
Neskatoties uz autortiesību aizsargu un dažādu juristu iebildumiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar tomēr atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas ļautu brīvāk klausīties radio un skatīties TV.
“Protams, intelektuālais īpašums ir jāaizstāv, bet jautājums ir par samērību starp autora tiesībām un sabiedrības interesēm,” uzskata Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Pašreizējā Autortiesību likuma izpratnē “publiskais izpildījums” ir jebkāda intelektuālā īpašuma atskaņošana “ārpus ierastā ģimenes loka”. Tas novedis pie situācijas, ka nelielam veikaliņam par radio klausīšanos bez autortiesību licences uzlikts 500 latu sods. Pirms tam līdzīgas nedienas ar radio klausīšanos darba vietās bijušas gan frizētavu saloniem, gan taksometru vadītājiem. Šādu regulējumu var interpretēt arī tā, ka draugu vai kolēģu ballītē atskaņotai mūzikai nepieciešams iegādāties licenci.
Tādēļ deputāti Jānis Dombrava, Dzintars Zaķis, Inese Lībiņa-Egnere, Klāvs Olšteins, Lolita Čigāne un citi iesaka grozīt Autortiesību likumu, precizējot, ka par publisku izpildījumu uzskatāms tikai komerciālā nolūkā veikts intelektuālā īpašuma atskaņojums. Savukārt ar raidorganizāciju programmu starpniecību uztvertais saturs nebūtu uzskatāms par publisku izpildījumu.
Likumprojekta autori arī vērš uzmanību uz absurdo situāciju, ka pašreiz sabiedrībai nākas maksāt dubulti par darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām vai blakustiesībām, jo licences nepieciešamas gan raidorganizācijām, gan personām, kas šīs problēmas dara pieejamas plašākam klausītāju lokam.
Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults Rihards Gulbis piekrīt, ka pašreizējais “publiskā izpildījuma” formulējums ir pārāk vispārīgs un var radīt juridiskas kolīzijas. Taču arī grozījumos piedāvātais kritērijs – komerciāls nolūks – nebūšot daudz labāks. Tādēļ KM izveidotā darba grupa piedāvā noteikt šādus publiskā izpildījuma kritērijus – tas aptver vairākas personas, vērsts tieši uz šīm personām (nevis nejaušiem klausītājiem) un starp personām nepastāv personīgas attiecības (tātad privātās ballītēs mūziku klausīties drīkstētu bez licencēm). R. Gulbis arī informēja, ka KM vērsusies Tieslietu ministrijā ar ierosinājumu samazināt administratīvos sodus par pārkāpumiem publiskā izpildījuma jomā, rosinot par pirmreizēju pārkāpumu sodīt ar brīdinājumu. Līdzīgi Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi jau top Saeimas Juridiskajā komisijā.
Komisijas sēdē piedalījās arī biedrības “Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) juridiskā departamenta vadītājs Imants Belogrīvs, biedrības “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) izpilddirektore Ieva Platpere un zvērināta advokāte Inese Kukaine. Viņi visi vienā balsī apgalvoja, ka terminu plašās interpretācijas iespējas nekādas domstarpības ar klientiem līdz šim neesot radījušas un deputātu iecerētie grozījumi būtu Latvijas starptautisko saistību pārkāpums – sākot ar Bernes konvenciju līdz dažādām Eiropas Savienības direktīvām.
“Ja šādi grozījumi tiks pieņemti, tad te būs darbs gan Satversmes tiesai, gan Eiropas Savienības tiesai,” brīdināja advokāte Kukaine. Viņasprāt, ja kāds veikals bez licences atskaņo mūziku, tad tas ir klajš starptautisko normu pārkāpums.
Tomēr juristu argumenti komisijas deputātus īsti nepārliecināja. Piemēram, Boriss Cilevičs (“SC”) aicināja beigt biedēt sabiedrību ar 19. gadsimtā pieņemto Bernes konvenciju “Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību”, kura mūsdienu situācijai nemaz īsti neatbilst. Savukārt Dzintars Ābiķis, kurš vienīgais balsojumā atturējās atbalstīt grozījumu tālāku virzību, uzskata, ka arī ar pašreizējo Autortiesību likuma redakciju viss ir kārtībā. Nelaime esot tikai tā, ka “visādi kretīni to amorāli interpretē”.
Saeimas Cilvēktiesību komisija Autortiesību likuma grozījumu kontekstā ir tikai līdzatbildīgā. Pirms iniciatīvas skatīšanas Saeimas sēdē tā jāapstiprina arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas šo jautājumu skatīšot nākamtrešdien.
