Saeima precizē privāto testamentu regulējumu 0
Saeima 2.maijā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas precizē privāto testamentu regulējumu.
Saskaņā ar Civillikuma pašreizējo regulējumu privāts testaments ir mantojuma atstājēja pašrocīgi uzrakstīts un parakstīts dokuments. Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs, un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu.
Likuma izmaiņu mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai.
2.maijā akceptēto grozījumu likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” nepieciešamība saistīta ar konstatētiem gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījumu veikšanai personas izmanto tādus privātus testamentus, kas neatbilst Civillikuma spēkā esošās redakcijas privātu testamentu formas prasībām, bet atbilstoši 2.maijā Saeimā skatītā likuma 30.pantam mantošana pēc tiem pieļaujama.
Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014.gada 30.jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un parakstīti, tādējādi atvieglojot šādu testamentu autentiskuma pārbaudi.
Ar 2.maijā pieņemtajiem grozījumiem noteikts, ka privāts testaments, kas taisīts līdz 2014.gada 30.jūnijam un atbilst 30.panta nosacījumiem, tiek atzīts par stājušos likumīgā spēkā, ja tas līdz 2020 gada 31.decembrim iesniegts zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.
Tāds pats regulējums noteikts, ja testators šādu testamentu iesniegs glabāšanā zvērinātam notāram. Šajā gadījumā laika ierobežojums attiecībā uz to, cik ilgā laika posmā šāds testaments jāiesniedz, nav noteikts.
