Jaunajā Saeimā pirmās cīņas – par migrācijas līgumu 0
Politiskās kaislības ap ANO Globālo migrācijas līgumu pieņemas spēkā, un iezīmējusies diezgan uzskatāma dalījuma līnija starp Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, kas raksturo ne vien pozīciju par konkrēto dokumentu, bet migrācijas jautājumiem kopumā.
Saeima ceturtdien ar 46 balsīm par un 45 pret lēma nākamajā Saeimas sēdē – 6. decembrī – izskatīt rezolūciju, kas aicinātu valdībai balsot pret Latvijas pievienošanos ANO Globālajam migrācijas līgumam.
Interesanti, ka valdība šo jautājumu paredzējusi apspriest jau ārkārtas sēdē pirmdien, 3. decembrī, un tas nozīmētu, ka ministri lēmumu var pieņemt, nesagaidot Saeimas rekomendāciju. Otrs variants – Ministru kabinets atliek lēmuma pieņemšanu.
Rezolūciju, kurai gan nav saistoša spēka attiecībā uz valdības lēmumu, par migrācijas līgumu ierosinājis Saeimas deputāts Rihards Kols (NA). Rezolūciju parakstījuši arī citi deputāti no NA frakcijas – Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Romāns Naudiņš, Edmunds Teirumnieks, Janīna Kursīte-Pakule, Ilze Indriksone, kā arī ZZS frakcijas priekšsēdētājs Armands Krauze un no “Saskaņas” saraksta ievēlētā neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava sarunā ar “LA” atzina, ka rezolūcijas mērķis ir panākt, lai Saeimā tiktu pieņemta nostāja par nepievienošanos ANO Globālajam migrācijas līgumam un to ņemtu vērā valdība.
Pēc J. Dombravas domām, valdībai lemšana par migrācijas līgumu būtu jāatliek par nedēļu, lai sagaidītu Saeimas lēmumu par rezolūciju.
“Galvenā lieta, pret kuru iebilstam, ir, ka līgumā tiek jaukti jēdzieni – migrants un patvēruma meklētājs. Viss dokuments runā par atbalsta sniegšanu migrantiem, ka vajag viņus aizstāvēt un sniegt atbalstu darba tirgū, turklāt tas iebilst pret mediju objektivitāti, jo dokumentā teikts, ka jāatbalsta mediji, kas ziņo pozitīvi par migrāciju, bet jāliedz, kas dara pretējo,” saka J. Dombrava.
Viņš uzskata, ka šāda dokumenta pieņemšana ar laiku veicinās, ka tajā ierakstītie priekšlikumi par migrāciju var pārtapt jau juridiski saistošos dokumentos.
Par NA ierosināto rezolūciju balsoja NA, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV” un ZZS deputāts Armands Krauze. Savukārt pret bija “Jaunā Vienotība”, “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!” un vairāki ZZS deputāti.
“Attīstībai/Par!” frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norāda, ka ANO Globālais migrācijas līgums ir starptautiska līmeņa dokuments, kurā respektētas Latvijas uzņemtās saistības, tāpēc te neesot nekā noraidāma.
“Globālais migrācijas līgums ir apjomīgs dokuments, taču NA politiķi runā par tādiem jautājumiem, kuru tajā nav. Kam gan piekrītu NA – par migrācijas līgumu jāskaidro, bet es uzskatu, ka Saeimas tribīne tiek izmantota runāšanai par lietām, kuras šis dokuments neietver,” uzskata D. Pavļuts.
Viņa ieskatā NA kļūdaini apgalvo, ka dokumentā bēgļu un migrantu statuss tiek pielīdzināts viens otram, kā arī nepareizs ir NA apgalvojums, ka migrācija dokumentā interpretēta kā cilvēktiesības. Esot tikai teikts, ka jebkuram migrantam ir cilvēktiesības.
“Mūsu nostāja: par pievienošanos migrācijas līgumam jālemj valdībai. Ļoti uzkrītošs ir fakts, ka par migrācijas jautājumiem netika runāts priekšvēlēšanu laikā, bet tagad jautājums ir parādījies uz galda un kļuvis atsevišķām partijām par piedauzības akmeni,” saka D. Pavļuts.
Te gan jāpiebilst, ka jautājums starptautiski aktualizējies nevis saistībā ar Latvijas iekšpolitikas norisēm, bet tāpēc, ka vairākas valstis paziņojušas, ka ANO līgumam nepievienosies, piemēram, ASV, Ungārija, Polija, Izraēla, Bulgārija, Austrija, Slovākija, Šveice, Austrālija.
D. Pavļuts gan iebilst, ka NA deputāti runājot tikai par valstīm, kuras atteikušās no pievienošanās ANO Globālajam migrācijas līgumam, bet netiekot pieminēts, ka to plāno atbalstīt vairāk valstu. Kā piemēru D. Pavļuts min Igauniju, kurā valdība spējusi vienoties par pievienošanos migrācijas līgumam.
Globālo migrācijas līgumu iecerēts apspriest ANO starpvaldību konferencē Marrākešā Marokā 10. un 11. decembrī.
