Saeimā pirmajā lasījumā pieņem likuma izmaiņas saistībā ar pašvaldību vēlēšanām 0
Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Balsojumā piedalījās tikai puse Saeimas deputātu, opozīcijai mēģinot “noraut” kvorumu, kas gan neizdevās. Likuma tālāku virzību nodrošināja pieci “KPV LV” deputāti, kuri gan balsoja pret, taču nodrošināja kvorumu, lai balsojums vispār būtu noticis.
Par likumprojektu nobalsoja 45 valdošās koalīcijas deputāti.
Grozījumus likumā “Par pašvaldībām” Saeima šodien skatīja divos piegājienos, jo pirmajā reizē deputātes Daces Bluķes (AP) kļūdas dēļ nenotika balsojuma par steidzamības noteikšanu likumprojektam, uz kuru ļoti uzstāj valdošā koalīcija.
Ja dienas pirmajā pusē koalīcijas deputātu skaits bija pietiekams, lai nodrošinātu kvorumu, vakarpusē, kā liecināja balsojumi, koalīcijas deputātu skaits saruka, tādējādi radās iespēja, ka likumprojekts netiktu atbalstīts kvoruma trūkuma dēļ, ja opozīcija nepiedalīsies balsojumā.
Neskatoties uz to, ka opozīcijas deputāti balsojumā nepiedalījās, balsojumā kopumā piedalījās 50 deputāti, izpildot minimālos kvoruma kritērijus.
Lai arī kopumā koalīcijas partijas nodrošināja grozījumu tālāku virzīšanu, pieci koalīcijas deputāti no partijas “KPV LV” balsoja pret tiem.
Opozīcijas deputāti debatēs pārmeta koalīcijas politiķiem vēlmi pakārtot minētos likumus savām interesēm un vajadzībām, tādējādi uzlabojot iespējas nostiprināt savas pozīcijas Rīgas domē, ja izdosies uzvarēt ārkārtas vēlēšanās. Opozīcijas deputāti mudināja kolēģus no valdību veidojošajām partijām paraudzīties pašiem uz sevi, lai konstatētu, ka arī koalīcija veic apšaubāmas darbības un tāpēc būtu atlaižama.
Grozījumi pirmajā lasījumā atbalstīt likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Likumu grozījumus Saeima lēma skatīt kā steidzamus.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums.
Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem.
Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.
Izmaiņas pašvaldību likumā un pašvaldību vēlēšanu likumā galīgajā lasījumā Saeima nolēma skatīt 19.decembrī.
Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja Pūce.
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima. Plānots, ka valdība par šo jautājumu lems otrdien.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina, ka vēl ir atklāts jautājums, vai mainīt likumu, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Viņš atzina, ka ir jautājums, vai nepieciešams esošo kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes gadījumam. “Tas ir atklāts jautājums,” uzsvēra Kariņš.
