Saeima pieņem vidēja termiņa budžeta plānu 0
Saeima šodien pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, ceļot minimālo algu un neapliekamo minimumu.
Par likumu nobalsoja 57 deputāti. Opozīcijas deputāti sēdē nepiedalījās.
Likumā ir noteikti fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni.
Pirmā prioritāte paredz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, palielinot minimālo mēneša darba algu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada diferencēto neapliekamo minimumu, kā arī paaugstinot minimālo ienākumu līmeni un tuvinot pensiju pieaugumu apdrošināšanas iemaksu algu summas pieaugumam.
Tāpat vidējā termiņa budžeta politikas prioritāšu vidū ir valsts cilvēkkapitāla palielināšana, palielinot publisko finansējumu un veicot reformas veselības nozarē, izglītībā un zinātnē, kā arī valsts aktīvu atjaunošana, nodrošinot finansējumu jaunu pasažieru vilcienu iegādei, jauna cietuma būvniecībai un autoceļu atjaunošanai.
Prioritāšu lokā ir arī publisko finanšu izlietojuma efektivitātes palielināšana, veicot administratīvi teritoriālo reformu, kā arī valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2% apmērā.
IKP prognoze salīdzināmajās cenās 2020.gadam ir 25,309 miljardi eiro, 2021.gadam – 26,017 miljardi eiro, bet 2022.gadam – 26,744 miljardi eiro. Savukārt IKP prognoze faktiskajās cenās nākamajam gadam ir 33,154 miljardi eiro, 2021.gadam – 34,899 miljardi eiro un 2022.gadam – 36 736 miljardi eiro. Tāpat IKP pieaugums 2020.gadā prognozēts 3,4% apmērā, 2021.gadā – 3,2% apmērā, bet 2022.gadā – 3,2% apmērā.
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis 2020.gadā ir -0,5% no IKP, 2021.gadā ir -0,5% no IKP un 2022.gadā – -0,5% no IKP. Saeima noteica, ka 2020.gadā izlīdzinātie izdevumi būs 1 500 923 178 eiro, 2021.gadā – 1,116 miljardi eiro, savukārt 2022.gadā – 978,813 miljoni eiro. Fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamajam gadam noteikta 0,1% apmērā no IKP, šādu rezervi nosakot arī 2021. un 2022.gadam.
Koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi nākamajā gadā būs 8 533 872 318 eiro, 2021.gadā – 9 302 988 927 eiro, bet 2022.gadā – 9 963 749 846 eiro.
Turpmākajos trīs gados ikgadējais pašvaldību kopējais pieļaujamais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā, vienlaikus par galveno aizņēmumu prioritāti nosakot ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanu ar aizņēmumu apmēru, kas nepārsniedz projektu attiecināmo izmaksu kopsummu.
Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības “Rīgas Satiksme” radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteiks, ka kompensācija tiek veikta no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 miljonus eiro 2020.gadā un 10,1 miljonus eiro 2021.gadā.
Saeima tāpat noteica, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu būs publiski pieejama.
AS “Augstspriegumu tīkls” dividendēs izmaksājamā daļa par 2019.pārskata gadu nedrīkstēs būs mazāka par 1,735 miljoniem eiro, par 2020.gadu – 2,715 miljoniem eiro, bet par 2022.gadu – 2,715 miljoniem eiro. Savukārt VAS “Latvijas Loto” dividendēs izmaksājamā peļņas daļa nākamajā gadā nedrīkstēs būt mazāka par 2,241 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 2,234 miljoniem eiro.
