Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam 3
Saeima šodien pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.
Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja “pret”.
Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.
Likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas “deputātu kvotu” priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.
Vienlaikus šī likuma izskatīšanas gaitā atbalstu neguva opozīcijas priekšlikumi iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas ieņēmumu palielināšanai pašvaldībām no 75% līdz 80%. Šo priekšlikumu atsevišķi bija iesnieguši gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, gan deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (R), Evija Papule (R), Kaspars Ģirģens (R) un Ēriks Pucens (R).
Opozīcijas deputāti bija rosinājuši noteikt, ka no IIN ieņēmumiem 2022., 2023. un 2024.gadā pašvaldību budžeti saņem 80% un valsts budžets 20%, tomēr šis priekšlikums tika noraidīts. Savukārt likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” tika noraidīts ZZS priekšlikums paredzēt pašvaldībām 2022.gadā pašvaldību investīciju programmai piešķirt 100 miljonus eiro.
Taču tika atbalstīts Ministru kabineta priekšlikums, ka AS “Augstsprieguma tīkls” ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022.gadā 50% no 2021.gada peļņas, bet ne mazāk kā ap 29,14 miljoniem eiro.
Saskaņā ar šo likumu valsts budžeta ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,9 miljardu eiro apmērā, bet 2023.gadā – 12 miljardu eiro apmērā.
Ar likumu noteikts, ka koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2022.gadā ir 10,79 miljardi eiro, 2023.gadā – 10,18 miljardi eiro un 2024.gadā – 10, 44 miljardi eiro.
Tāpat likumā noteikts, ka ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2022.gadā ir 188 138 258 eiro. 2023. un 2024.gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118 138 258 eiro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2023.gadam un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiks precizēts.
Likumā noteikts, ka 2022., 2023. un 2024.gadam galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.
Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2015.gada salīdzināmajās cenās 2022.gadam 28,89 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam 29,89 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam 30,90 miljardu eiro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP pieauguma tempa prognoze 2022.gadam 5%, 2023.gadam 3,5%, 2024.gadam 3,4%. Šī likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2022.gadam 34,02 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam 36,11 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam 38,03 miljardu eiro apmērā.
Tāpat šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2015.gada salīdzināmajās cenās 2022.gadam 29 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam 29,9 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam 30,8 miljardu eiro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2022.gadam 2,7%, 2023.gadam 3%, 2024.gadam 3,1%.
Vispārējās valdības budžeta budžeta deficīta mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulu par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, 2022.gadā ir mīnus 4,7% no IKP, 2023.gadā mīnus 2,1% no IKP un 2024.gadā mīnus 1,4% no IKP.
Likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam sagatavots laikā, kad Latvijas ekonomiku un publiskās finanses joprojām ietekmē Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi būtiskas izmaiņas līdz šim īstenotajā fiskālajā politikā, kas ir balstīta uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta veidošanu.
2020.gadā Eiropas Savienības līmenī tika aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm ļāva palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2020.gadā tik, cik tas bija nepieciešams Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas kaitējuma mazināšanai. Eiropas Komisija 2021.gada pavasara pakotnes komunikācijā ir paziņojusi, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula 2022.gadā tiek saglabāta un ir sagaidāms, ka tā tiks izbeigta sākot ar 2023.gadu.
Kā norādīts Eiropas Komisijas šī gada 3.marta paziņojumā, lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas izbeigšanu ir jāpieņem balstoties uz ekonomikas stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz kvantitatīviem kritērijiem, definējot ekonomisko aktivitāti Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni kā galveno kvantitatīvo kritēriju.
Līdz ar to fiskālie nosacījumi, kas paredzēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, 2022.gadā netiek piemēroti. Tāpat, arī Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie skaitliskie fiskālie nosacījumi netiek piemēroti uz Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbības laiku. Fiskālās disciplīnas likuma skaitlisko fiskālo nosacījumu piemērošanas principi šī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanā ir noteikti Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz atkāpes no Fiskālās disciplīnas likuma definētajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Eiropas Savienības Padomes fiskālās rekomendācijas nosaka, ka 2022.gadā ir jānodrošina nacionāli finansēto primāro izdevumu pieauguma kontrole. Attiecībā uz bruto pamatkapitāla pieauguma apjomu, rekomendācija aicina investīcijas saglabāt, savukārt Covid-19 ārkārtas vienreizējie pasākumi ir finansējami uz deficīta pieauguma rēķina atbilstoši nepieciešamībai.
Sagatavojot likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus gan par papildu atbalsta pasākumiem pandēmijas negatīvas ietekmes seku mazināšanai, gan par papildu publisko investīciju projektu īstenošanu.
Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti Fiskālās disciplīnas likumā vai Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam, piemēram, pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs.
Likumā iekļauts pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2022.gadam, 2023.gadam un 2024.gadam ir šāds: pašvaldību budžetiem – 75% apmērā un valsts budžetam – 25% apmērā.
Paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024.gadā drīkst pārsniegt piecus miljonus eiro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana.
Tāpat likumā ietverts pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2023. un 2024.gadā drīkst pārsniegt piecus miljonus eiro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva.
Iekļauts arī pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama.
Tāpat likumā iekļauts pants, kas paredz fiskālās neitralitātes principa nodrošināšanu attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros uzņemto virssaistību ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Likumā iekļauts arī pants, kas nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu AS “Latvenergo”, AS “Latvijas valsts meži”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Latvijas loto” un AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Paredzēts, ka šīs kapitālsabiedrības dividendēs maksās 64% no peļņas.
Tāpat noteikts, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2023.gadam un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu 30% apmērā pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.
