Saeima pieņem Levita priekšlikumu valstij vairs nefinansēt partijas ar izjukušu frakciju 6
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas, saskaņā ar Valsts prezidenta Egila Levita rosināto, nosaka, ka nākotnē tiks pārtraukta valsts finansējuma piešķiršana tām partijām, kurām izjukusi Saeimas frakcija.
Levita rosinātās un šodien parlamentā pieņemtās likuma izmaiņas nosaka, ka no nākamās, 14.Saeimas darbības sākuma, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.
Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma būtu attiekusies uz partiju “KPV LV”, kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet kuras frakcija ir lielā mērā izirusi, tagad apvienojot gan divu partiju, gan partijai vairs nepiederošus deputātus. Ar to nesaistīti KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt šai partijai, kuras nosaukums tagad ir “Par cilvēcīgu Latviju”, valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.
Levits joprojām uzskata, ka valsts budžeta finansējuma būtiskais palielinājums partijām, vienlaikus samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums.
Prezidenta ieskatā, tas ir bijis nepieciešams, bet ilgstoši novilcināts politisks lēmums, kas patlaban esot mazinājis būtisku demokrātijas nepilnību Latvijas valsts iekārtā. Levita vērtējumā, paredzot pietiekamu valsts budžeta finansējumu, tikusi mazināta partiju atkarība no privātiem ziedotājiem un “to savtīgām interesēm”.
“No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi,” iepriekš pauda Levits.
Prezidents uzsvēra, ka viņš vairākas reizes ir mudinājis diferencēt partijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu, paredzot papildu kritērijus, kas stimulētu jēdzīgu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā. Valsts pirmā persona pauda pārliecību, ka pie šiem jautājumiem agri vai vēlu būs jāatgriežas. Tajā pašā laikā prezidents pauda uzskatu, ka lēmums paredzēt pietiekamu valsts budžeta finansējumu partijām ir bijis pareizs.
Pēc Levita vārdiem, viņš ir rūpīgi sekojis līdzi Politisko organizāciju finansēšanas likuma piemērošanai un regulāri pārrunājis partiju finansēšanas politikas jautājumus ar kompetento institūciju un politisko partiju pārstāvjiem, kā arī šīs jomas lietpratējiem.
Diskusijās, pēc prezidenta paustā, kā nozīmīgs iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu.
Valsts prezidents iepriekš uzsvēris, ka šodien pieņemtās izmaiņas ir salīdzinoši nelieli grozījumi likumā, ar kuriem tagad noteikts risinājums šai problēmai.
Pieņemtās izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar 14.Saeimas sanākšanu.
