Saeima pieņem lēmumu celt automašīnu lietošanas nodokli 0
Opozīcijas deputātiem norādot uz vispārēju cenu kāpumu, Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.
Pieņemtās izmaiņas paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%. Ar izmaiņām arī noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāris.
Izmaiņas paredz Ceļu satiksmes drošības direkcijai CSDD pienākumu nosūtīt informatīvo paziņojumu, ar kuru preventīvi informēt nodokļa maksātājus par nodokļa samaksas pienākumu. Informatīvo paziņojumu nosūtīs katru gadu līdz 10.janvārim. Ar informatīvo paziņojumu tiks informēti tie nodokļa maksātāji, kuri līdz paziņojuma izsūtīšanas brīdim nebūs samaksājuši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Šo paziņojumu saņems arī tie nodokļa maksātāji, kuru valsts tehniskās apskates termiņš ir noteikts no 10.janvāra līdz 30.janvārim un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs samaksāts līdz 10.janvārim.
Tādējādi ar paziņojuma palīdzību tiks realizēts “Konsultē vispirms” princips.
Pēc CSDD sniegtās informācijas, 97% reģistrēto lietotāju tīmekļvietnē “e-csdd.lv” ir piekrituši saņemt informāciju elektroniski, līdz ar to nodokļu maksātājiem, kuri ir devuši atļauju nosūtīt informāciju elektroniski, informatīvais paziņojums tiks nosūtīts CSDD elektronisko pakalpojumu sistēmā. Pārējiem nodokļa maksātājiem informatīvais paziņojums tiks nosūtīts pa pastu.
CSDD norāda, ka transportlīdzekļu skaits, par kuriem nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, svārstās robežās no 135 000 līdz 140 00 vienībām. Ņemot vērā CSDD sniegto informāciju, neieviešot jauno tiesisko regulējumu, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētu vieglo transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts nodoklis varētu pieaugt par 60 000 vienībām, tādējādi kopā veidojot aptuveni 200 000 transportlīdzekļu.
Tāpat CSDD prognozē, ka elektroniski informatīvo paziņojumu būs iespējams nosūtīt aptuveni 172 000 transportlīdzekļu īpašniekiem, savukārt pa pastu informatīvo paziņojumu būtu nepieciešams nosūtīt aptuveni 28 000 transportlīdzekļu īpašniekiem.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir noteiktas kā nemainīgs skaitlis, nevis izteiktas procentuālā izteiksmē, kā lielākajai daļai nodokļu, līdz ar to šāda veida nodokļa likmes paliek nemainīgas, neskatoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām, skaidrojusi Finanšu ministrija.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju indeksācija pēdējo reizi veikta 2021.gadā. Savukārt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pārskatītas 2023.gadā.
Tā kā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes ir mainītas 2023.gadā, tad normas par šī nodokļa indeksētajām likmēm stāsies spēkā ar 2027.gadu.
Plānots, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju izmaiņas stājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Vitenbergs, runājot par politiku “piesārņotājs maksā”, sacīja, ka šādi priekšlikumi novedīs pie tā, ka “piesārņotājs vairs nevarēs samaksāt”. Vitenbergs sacīja, ka šādu izmaiņu pieņemšana novedīs pie tā, ka tas atstās paliekošas sekas.
NA deputāts Artūrs Butāns savukārt debatēs teica, ka šādas izmaiņas tikai palielinās nevienlīdzību starp iedzīvotājiem. Viņš akcentēja, ka šādas izmaiņas visvairāk skars ģimenes no reģioniem, kuriem transports nepieciešams, lai, piemēram, bērnus nogādātu izglītības iestādēs.
Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) uzsvēra, ka šis tikai palielinās nodokļu nastu un ietekmēs iedzīvotāju ikdienas dzīvi. “Tas būtiski ietekmēs ne tikai transporta nozari, bet arī iedzīvotājus,” teica Pleškāne, atzīmējot, ka šādas izmaiņas palielinās nabadzību. “Aicinu taisnīgāku pieeju nodokļu politikai,” pauda Pleškāne.
Opozīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins Saeimas debatēs savukārt klāstīja, ka Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, emisijas teju vispār nerada. “Kāpēc mēs čakarējam citiem cilvēkiem dzīvi,” vaicāja Kiršteins un norādīja, ka “šīm lietām būtu jāliek miers vismaz desmit gadus”, pa to laiku sakārtojot ražošanu.
“Stabilitātei” politiķis Amils Saļimovs debatēs sacīja, ka šādas izmaiņas motivē uzņēmējiem pārcelties uz citām valstīm.
Viņš teica, ka uzņēmēji varētu izvēlēties pārreģistrēt automašīnas uz Lietuvu, bet tad vietējie politiķi turpinās domāt par jauniem nodokļiem. Viņš aicināja domāt par veidiem, kā atbalstīt uzņēmējus.
Par likumprojektu deputāti debatēja aptuveni stundu. Likums tika pieņemts ar 52 balsīm “par”.