Saeima paziņojumā nosoda Krieviju par tās īstenoto agresijas karu pret Ukrainu. Kurš balsojumā nepiedalījās? 57
Saeima šodien pieņēma paziņojumu saistībā ar Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu gaidāmo gadadienu, kurā atkārtoti pausts visstingrākais nosodījums Krievijai par tās īstenoto agresijas karu pret Ukrainu. Par Krievijas sāktā kara nosodīšanu nobalsoja 78 deputāti, bet visi deviņi klātesošie “Stabilitātei” deputāti balsojumā nepiedalījās.
Debatēs Saeimas deputāts Jānis Skrastiņš (JV) sacīja, ka Ukraina Krievijas kara dēļ ir piedzīvojusi ļoti daudz sāpju, zaudējumu, bezjēdzīgi izdzēstas dzīvības un sakropļotas dzīves. Politiķis norādīja, ka “fīrera Putina uzdevumā” tiek slepkavoti ukraiņi.
Krievijas līdera Vladimira Putina rašistu pasaule, kas balstīta uz nelietību, korupciju un daudz meliem, uzskata, ka viņiem uz šādu rīcību ir tiesības, sacīja Skrastiņš, kurš savā runā vilka paralēles starp Putina režīmu un nacistiskās Vācijas trešo reihu.
Bez pārsteigumiem – rosļikovi izvēlējās nebalsot par nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un par nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai. #Saeima pic.twitter.com/LnPFVkMVvf
— Ģirts Lapiņš 🇱🇻 #StandWithUkraine 🇺🇦 (@GirtsLapins) February 23, 2023
Deputāts norādīja, ka Saeimas delegācijas sastāvā esot Ukrainā, bijis traģēdijas skartajās vietās Brodjankā, Bučā, Irpiņā un citās, kuras “nes sevī liecības par neiedomājamu nelietību un noziegumiem, kas apzināti pastrādāti pret neapbruņotiem mierīgiem iedzīvotājiem”. No pilsētu un ciematu iedzīvotājiem Skrastiņš dzirdējis šokējošas liecības.
“Būs jāpaiet paaudzēm, lai šīs rētas apdzītu un naids noplaktu, bet līdz tam ir jānotiek uzvarai ar absolūti visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu un starptautisko tribunālu,” uzsvēra “Jaunās vienotības” politiķis.
Deputāts Hosams Abu Meri (JV) debatēs uzstājās ar Ukrainas karogu un pauda, ka Putins mēģināja kopā ar citiem rašistiem mainīt tā krāsu. “Viņš grib mainīt debesis zilā krāsā uz melno krāsu, jo (..) bombardē katru dienu daudzas pilsētas, un mēs redzam, ka viņš cenšas mainīt krāsu augšā, lai kļūst par melnu, un apakšā, lai kļūst par sarkanu – asinis,” norādīja Abu Meri.
“Mēs gribam viņam atbildēt un pateikt, ka Ukrainas tauta ir kā saulespuķu sēklas, viņi ir zeme, un vienalga, ko viņš darīs, un vienalga, ar ko viņš bombardē un kādus ieročus viņš lieto, viņš nekad nevar izņemt ārā sēklas no viņu zemes. Un ukraiņu tautai vienmēr bija, ir un būs sava zeme,” uzsvēra parlamentārietis.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja uz publikāciju “Sargs.lv” par to, cik smagus noziegumus pret ukraiņu bērniem vērsuši okupanti. “Domāju, ka neviena saprātīga būtne nevarēs šo publikāciju izlasīt ar mierīgām emocijām par tiem noziegumiem, kurus Krievijas armija pastrādā Ukrainā pret bērniem, pret sievietēm. (..) To ir pieredzējusi arī mūsu tauta no šī paša okupanta rokām,” uzsvēra politiķis.
“Izeja no šī un turpmākajiem kariem var būt tikai viena – ja Krieviju piemeklē Trešā reiha liktenis. Krievijas imperiālismam ir jāpiedzīvo to, ko piedzīvoja vācieši pēc Otrā pasaules kara, šai valstij ir jābūt sagrautai pēc šī kara,” pauda Dombrava, uzsverot, ka Krievijas rašistiem ir jāsaprot, “ka tas nav pieņemami – slepkavot, spīdzināt dzīvus cilvēkus, nemaz nerunājot par dzīvniekiem, (..) jāsaprot, ka nav pieņemami 21.gadsimtā runāt un arī praktizēt dzīvē veselu pilsētu iznīcināšanu un veselu tautu slepkavošanu”.
Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) uzsvēra, ka “ukraiņi ir spiesti piedzīvot neiedomājamas lietas: vecāki ir apglabājuši bērnus, savām acīm un uz savas miesas pieredzējuši vardarbību”. Deputāte atzīmēja, ka Latvijas sabiedrības nenogurstošais atbalsts Ukrainas tautai parāda, ka mēs spējam būt vienoti, iestājoties par cilvēkiem, par dzīvībām un par vērtībām.
Parlamentārietis Mārcis Jencītis (LPV) cita starpā norādīja uz latviešu valodā rakstošu atsevišķu cilvēku negatīvo reakciju uz viņa publicēto “Facebook” fotogrāfiju, kurā viņš kopā ar citiem Saeimas deputātiem dzied Ukrainas himnu, turot rokās Ukrainas karodziņu.
Jencītis arī norādīja, ka viņa skatījumā katrs cilvēks, kurš neatzīst Krievijas okupācijas faktu Ukrainā, pielīdzināms tādam, kurš neatzīst Padomju Savienības okupācijas faktu Latvijā.
Paziņojumā uzsvērts atbalsts Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai, kā arī atzīmēts, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir ANO statūtu pārkāpums. Saeima mudina starptautisko sabiedrību steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.
“Ja vēlamies nodrošināt Ukrainas uzvaru un Krievijas stratēģisko sakāvi, vilcināties vai atlikt militārās tehnikas un munīcijas piegādes vairs nedrīkst, jo katra vilcināšanās, katra aizkavētā ieroču vai munīcijas krava paildzina karu un praktiski nozīmē vairāk civiliedzīvotāju upuru, vairāk iznīcības un ciešanu,” par Ārlietu komisijas vadītāja Riharda Kols (NA) iepriekš pausto aģentūru LETA informēja Saeimā.
“Tikai sakauta, demilitarizēta Krievija un pilnībā atbrīvota Ukraina – suverēna un nedalāma tās starptautiski atzītajās robežās – var mūs virzīt uz ilgtermiņa stabilitāti un ilgstošu mieru,” uzsver Ārlietu komisijas vadītājs.
Saeimas pieņemtajā paziņojumā pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāms atbalsts Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.
Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem.
Deputāti mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru.
Krievijas agresija pret Ukrainu neapstrīdami ir klajš ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai jāreaģē, lai pasargātu globālo drošību un vispāratzītos noteikumos balstītu starptautisko kārtību, uzsver Saeima.
Deputāti paziņojumā aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus īstenot visaptverošu starptautisku Krievijas izolāciju, arī attiecībā uz dalību ANO Drošības padomē. Tāpat parlaments aicina nodrošināt pilnu atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un smagajiem noziegumiem, kuri skar visu starptautisko sabiedrību un kurus Krievija, tās kontrolētie veidojumi un sabiedrotie ir pastrādājuši agresijas karā pret Ukrainu, tai skaitā izveidot “ad hoc” starptautisko tribunālu šo noziegumu izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.
Deputāti uzskata Krievija par pašlaik vislielāko apdraudējumu mieram un starptautiskajām tiesībām gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tāpat paziņojumā pausts, ka Krievijai sniegtais atbalsts un ieroču nodrošināšana agresijas kara īstenošanai Ukrainā un Ukrainas pilsoņu nogalināšanai ir pamats atzīt Baltkrieviju un Irānu līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos, smagos starptautiska mēroga noziegumos un terora aktos, ko Krievija vērš pret Ukrainu.
Parlamentārieši iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu tās dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem.
Paziņojumā deputāti atkārtoti uzsver savi nesatricināmo lēmumu neatzīt Ukrainas teritoriju, tostarp Krimas pussalas, aneksiju, kā arī savu nemainīgi stingro atbalstu dziļākai Ukrainas integrācijai eiroatlantiskajā telpā.
Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.
Paziņojumu virzīja Saeimas Ārlietu komisija.
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievija sāka plašāka apmēra iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.
