Saeima noraida Sprūdža idejas reformām pašvaldībās 0
Saeima ceturtdien noraidīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) ierosinātās reformas pašvaldību darbībā, kas paredzēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un ierobežot pašvaldību deputātu amatu savienošanu, aģentūra BNS uzzināja Saeimas sēdē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija sagatavojusi attiecīgus grozījumus divos likumos, par kuriem parlamentam ceturtdien bija jābalso pirmajā lasījumā. Taču vairākums deputātu abus likumprojektus noraidīja, tādējādi Saeima tos vairs neskatīs.
Komentējot Saiemas deputātu balsojumu ceturtdien, Sprūdžs norādīja, ka balsojumi par šiem likumprojektiem izgaismo atbalsta trūkumu valdībai Saeimā, un atgādināja, ka šis nav pirmais gadījums, kad Reformu partijas iniciatīvas negūst pārējo koalīcijas partneru atsaucību.
“Iezīmējas tendence, ka reformas, kuras ir virzītas visu Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvībai, nevis dažu personu, šauru interešu grupu vai varas pārstāvju pašaizsardzības interesēs, tiek publiski izsmietas un kritizētas,” atzina ministrs.
Reformu partijas deputāti strādā kā vienota komanda, atbalstot savu ministru iniciatīvas pretstatā tam, ka “Vienotība” balso pret sava premjera virzītajiem likumiem un “Vienotības” deputāti nespēj ievērot iepriekš panāktās norunas un atkāpjas paši no sava viedokļa, uzsvēra Sprūdžs, atgādinot, ka pirmdien Ministru kabinets atbalstīja gan izmaiņas deputātu statusa likumā, gan ieceri samazināt deputātu skaitu un visas nedēļas laikā sarunās ar koalīcijas partneriem nebija nekādu indikāciju, ka abus likumprojektus varētu pilnībā noraidīt.
“Pašvaldību deputātu skaita izmaiņas nav jautājums par skaitļiem, bet gan par principu, par rīcībspējīgām, efektīvi pārvaldītām pašvaldībām, kurās katrs deputāts strādā visa novada, nevis atsevišķu tā teritoriju interesēs. Taču izskatās, ka lielākā daļa Saeimas deputātu turpina lobēt un vēlas palikt pie līdz šim bieži izplatītā principa, ka katrs domnieks un katrs pagasts domā tikai par savām interesēm un negrib skatīties uz novada attīstības problēmām kopumā,” pauda vides ministrs.
Viņš paskaidroja, ka ar izmaiņām deputātu statusa likumā bija iecerēts panākt, ka pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām domes deputāta amats vairs netiek pielīdzināts vaļaspriekam vai ārpusdarba brīvā laika nodarbībām, un piebilda, ka Saeimas deputāti nav vēlējušies mainīt izpratni par to, cik nozīmīgs ir domes deputāta amats.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.
Jau sākotnēji Sprūdža idejas asi kritizēja pašvaldības, taču pēc vairāku mēnešu sarunām pērnā gada decembrī valdība tomēr minētās izmaiņas atbalstīja un virzīja tālāk izskatīšanai uz Saeimu. Parlaments iepriekš arī atbalstīja attiecīgo likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, taču ceturtdien deputāti pirmajā lasījumā tos noraidīja.
Grozījumi republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredzēja ierobežot pašvaldību deputātu amatu savienošanu. Pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīja tikai 22 deputāti, pret bija 47 deputāti, vēl deviņi deputāti atturējās.
Ierosinātie likuma grozījumi paredzēja, ka no šī gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarētu ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus.
Savukārt grozījumi republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzēja samazināt deputātu skaitu pašvaldībās jau šogad līdz ar pašvaldību vēlēšanām, tostarp samazinot deputātu skaitu arī Rīgā no 60 līdz 35 tautas pārstāvjiem. Taču arī šos likuma grozījumus deputāti noraidīja, turklāt vienbalsīgi – pret likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā nobalsoja visi 80 klātesošie deputāti.
