Saeima neapstiprina Kušneru LB padomes locekļa amatā 23
Saeimas vairākums šodien nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.
Par Kušnera pārapstiprināšanu nobalsoja 36 deputāti, pret bija 14, bet atturējās – 28. Vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās. Kušneram nelabvēlīgi nobalsoja Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas” deputāti, kuriem piebalsoja atsevišķi “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi un partejisko piederību nomainījušie tautas kalpi.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA norādīja – ņemot vērā, ka atbilstoši Saeimas ceturtdien pieņemtajam lēmumam Latvijas Bankas padomē pēc 31.maija, kad Kušneram beidzas pilnvaru termiņš, būs tikai kvorumam nepieciešamais padomes locekļu skaits, tuvākajā laikā tiks virzīts kandidāts vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam.
Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka Latvijas Bankas padome ir un būs lemtspējīga – pašlaik tās darbā piedalās pieci no sešiem padomes locekļiem, bet pēc 31.maija padomes darbā piedalīsies četri padomes locekļi.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums iepriekš nolēma nerekomendēt parlamentam Kušnera apstiprināšanu amatā.
No atsevišķiem politiķiem kā arguments pret Kušnera kandidatūras atbalstīšanu izskanējusi arī pēdējo gadu situācija finanšu sektorā.
Iepriekš Budžeta komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam “Carew Estates LLC”.
Kušners deputātiem uzsvēra, ka Delavēra no Latvijas likumdošanas viedokļa nav ārzona. Viņš skaidroja, ka toreiz noticis uzbrukums kādam uzņēmumam un viņš iesaistījies, lai palīdzētu tuviem un pazīstamiem cilvēkiem. Kušners vairākkārt akcentēja, ka šī situācija negatīvas sekas valstij neradīja un nebija saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņš teica, ka godprātīgi, atbilstoši likumam izpildījis savu pilnvarnieka funkciju sarežģītā gadījumā.
Kušners stāstīja, ka viņa minētā uzņēmuma kontrolpaketes turētājs atrada personu, kura pakāpeniski to varēja pārņemt. Tomēr civiltiesiska konflikta dēļ to nevarēja atrisināt vienkārši, tāpēc arī bija nepieciešama Delavērā reģistrētā uzņēmuma iesaiste. Viņš arī uzsvēra, ka bijis norādīts kā pilnvarnieks publiskā valsts reģistrā un nemēģināja slēpt šo faktu.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) toreiz pauda, ka Kušners ir jurists un vērtē situāciju no šāda skatu punkta, tomēr “iezīmējas arī morālais aspekts”.
Latvijas Bankas padomes sastāvā strādā seši cilvēki – bankas prezidents, viņa vietnieks un četri padomes locekļi. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Viņam ir noteikts drošības līdzeklis, kas neļauj pildīt centrālās bankas prezidenta pienākumus.
Pašlaik Latvijas Bankas padomē strādā arī Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kušners studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kā arī Juridiskajā fakultātē.
1994.gadā sācis strādāt par juridisko konsultantu dažādās firmās un resoros, strādājis Satiksmes birojā. 1997.gadā bijis VAS “Latvijas attīstības aģentūra” Juridiskās nodaļas vadītājs, tā paša gada novembrī kļuvis par Eiropas Integrācijas biroja direktora vietnieku, bet decembrī – par direktora pienākumu izpildītāju. 1998.gada februārī apstiprināts par Eiropas Integrācijas biroja direktoru.
Pēc tam darbojies kā Latvijas Bankas prezidenta padomnieks. Saeima 2012.gadā apstiprināja Kušneru par centrālās bankas padomes locekli.
