Saeimā mokās ar zemes tirgus regulējumu 11
Latvijas zemniekiem svarīgajos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kuri paredz stingrākas prasības lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem un spekulāciju ierobežošanu, Saeima nepieņems arī šodien, 19. jūnijā, pēdējā plenārsēdē pirms lielajām deputātu vasaras brīvdienām. Tādējādi pajūk arī plāns par likuma grozījumu stāšanos spēkā šā gada 1. jūlijā.
Kaut arī Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un citas zemnieku organizācijas jau vairākkārt pauda bažas par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu čammāšanos ap šiem likuma grozījumiem, skubinot strādāt veicīgāk, tas nav paātrinājis likuma gatavošanu un pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.
Vēl trakāk – pagājušajā nedēļā, kad vēl bija izredzes virzīt likumprojektu pieņemšanai 19. jūnijā, komisijas sēde nevarēja notikt, jo no trīspadsmit komisijas deputātiem septiņi nebija ieradušies vai bija aizlaidušies pirms šī likumprojekta skatīšanas, tādējādi pārvelkot svītru arī šai pēdējai iespējai.
Zemnieku saeima lūgusi iejaukties Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, prasot sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 3. jūlijā. Pēc Jāņiem atsaukt deputātus darbā – tāds likumprojekta glābšanas plāns pašlaik ir. Bet, lai to īstenotu un lai zemniekiem svarīgos likuma grozījumus pieņemtu, jātiek skaidrībā par likuma grozījumu galīgo redakciju, ap kuru komisijā ņemas jau kopš gada sākuma.
Saeimas deputāts un likumprojekta galvenais referents Edvards Smiltēns (“Vienotība”) cer, ka komisijai tas izdosies, ja vien daži Nacionālās apvienības deputāti atkal neaizliks priekšā kāju, piemēram, uzstājot uz aizliegumu turpmāk pirkt zemi firmām, kas, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir vislielākās pircējas. Kā zināms, šajos uzņēmumos tiek ieguldīts ārzemju kapitāls vai arī tie pastarpināti pieder ārzemniekiem. Līdz šā gada 1. maijam uzņēmumi bija viens no veidiem, kā ārzemnieki tomēr varēja brīvi iegādāties lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus.
Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) atzīst, ka jau gandrīz divus mēnešus ne vietējos uzpircējus, ne ārzemniekus, ne viņu starpniekus vairs nekavē nekas – nav pat to ierobežojumu, kuri bija formāli ieviesti kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Bet, pēc Edvarda Smiltēna domām, šāds Nacionālās apvienības priekšlikums neļautu turpmāk iegādāties zemi, piemēram, pašmāju būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem, kam vajag zemi ražošanai nepieciešamo izejvielu ieguvei.
500 vai 2000 ha
Šonedēļ, divas dienas pēc kārtas komisijai sijājot 134 trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, lielākie strīdiņi kārtējo reizi izcēlās par maksimāli pieļaujamo zemes platību saimniecībā, būtībā par to pašu, kas reiz jau bija izlemts, pieņemot likumprojektu otrajā lasījumā. Toreiz nolēma, ka turpmāk viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties zemi līdz 2000 hektāru kopplatībā.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atzīst, ka par platību lielumu komisija esot spriedusi septiņas reizes un 16 stundas, taču līdz šim kompromisu neesot izdevies panākt. Tā turpinot, esot lielas izredzes pie likumprojekta atgriezties tikai augustā vai šīs Saeimas laikā to nepieņemt vispār.
Saeimas komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) uzskata, ka 2000 hektāru ir par daudz un ka platībai jābūt četrreiz mazākai. Kā ierosina deputāte, 500 hektāri nepaliktu kā vienīgais maksimāli pieļaujamais saimniecības lielums – ik gadu to varētu paplašināt līdz 10 procentiem no jau esošo platību apjoma. Turklāt, ja pašlaik zemnieks apstrādā 700 hektārus, tostarp 400 hektāri ir viņa īpašumā, bet 300 hektāri nomā, tad pēc likuma stāšanās spēkā viņam būtu tiesības iegūt īpašumā zemi līdz 700 hektāru kopplatībā.
Šos platību ierobežojumus atbalsta arī Latvijas Zemnieku federācijā, kas pārstāv vairāk nekā 6000 lauksaimnieku, Latvijas Pašvaldību savienībā, Latvijas Biškopības biedrībā un vairākās citās nozares organizācijās. 2000 hektāru lielsaimniecību veidošana, viņuprāt, vēl straujāk iztukšos laukus – iedzīvotāji tos pametīs darba trūkuma dēļ. Pašlaik Latvijā pārsvarā ir tādas saimniecības, kuru platības nepārsniedz 100 hektārus. Par 500 hektāriem lielākas ir vien 0,2 procenti no saimniecību kopskaita. Taču ne šie iebildumi, ne Reformu partijas pārstāves ierosinājums nav atbalstīts. Komisijas deputāti balsojot lēma, ka trešajam lasījumam likumprojektā saglabās 2000 hektāru robežu, tiesa, ar piebildi, ka pašvaldībās platību ierobežojumus varēs pieregulēt pēc vietējiem apstākļiem.
Izsvītro kaimiņus un jaunzemniekus
Lielas nesaprašanās ir arī par zemes pirmpirkuma tiesībām. Kā atzīst Edvards Smiltēns, visgrūtāk esot izšķirties – vai nostiprināt šīs tiesības zemes pašreizējam nomniekam vai ļaut īpašniekam pārdot to pēc saviem ieskatiem. Lai nomniekam vispār būtu iespējas izmantot pirmpirkuma tiesības, likumprojektā paredz, ka zemes nomas līgumi jāreģistrē vietējās pašvaldībās, bet līgumi jānoslēdz rakstveidā vismaz uz pieciem gadiem.
Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, pirmās rokas saraksts saīsināts, no tā izsvītroti pierobežnieki un jaunie zemnieki. Zemkopības ministrija tagad piedāvā pirmpirkuma tiesības izmantot kopīpašniekiem; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam – Lauku attīstības fondam (LAF); valsts kapitālsabiedrībām, kam ar likumu noteikts zemes pārvaldības pienākums; nomniekiem. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs uzstāj, lai pirmā roka zemes iegādē būtu kopīpašniekiem; nomniekiem, turklāt tādiem, kam pirmpirkuma tiesības ierakstītas zemes nomas līgumos; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam – LAF.
Šaubas par zemes fondu
Apspriežot pirmpirkuma tiesības, komisijā tika izteiktas šaubas, vai Latvijas Zemes fonds, kam paredzēti neizmantotās zemes pircēja, iznomātāja un maiņas darījumu starpnieka loma, spēs ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā sākt darbību. Lai tā pārvaldnieks LAF varētu atsperties, tam jāpieņem darbā jauni darbinieki. Savukārt zemes pirkumiem vajag naudu, pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm – ap 14 miljoniem eiro. Par tiem turpmākajos 15 gados – līdz 2028. gadam – varētu nopirkt ap 40 000 hektāru, no kuriem daļu pārdotu vai iznomātu zemniekiem, bet atlikušo paturētu LAF īpašumā. Kamēr LAF spētu nostāties uz kājām, pēc Zemkopības ministrijas ieceres tā vietā zemi varētu pirkt valsts kapitālsabiedrības, piemēram, “Latvijas valsts meži”.
Ķīviņi var nebeigties
Vai Saeimai izdosies pieņemt likumprojektu 3. jūlijā un vai atkal neizcelsies ķīviņi, par to, vērojot komisijas sēdes, rodas lielas šaubas deputātu neizlēmīgā balsojuma dēļ. Par 2000 hektāriem, pirmpirkuma tiesībām un citām ar zemes tirgus regulēšanu saistītām lietām daļa komisijas deputātu balsojumos atturējās, tātad viņu nostāja vēl var mainīties. Tāds iespaids rodas, spriežot arī pēc komisijas balsojuma par pirmpirkuma tiesībām. Aizvakar balsojot, tika nolemts, ka trešajam lasījumam virzīs Zemkopības ministrijas vienkāršoto pirmpirkuma tiesību variantu. Toties vakar, vēlreiz pārbalsojot, tika atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.
Tāpēc, visticamāk, cīņa par zemes tirgus noteikumiem turpināsies plenārsēdē. Kaut arī komisijas deputātu vairākums neatbalstīja, piemēram, aizliegumu iegādāties zemi juridiskām personām, Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava pauž apņēmību par to vēlreiz runāt Saeimas plenārsēdē.
