Saeimā lems, vai būtu jāatgriežas pie vecās personas kodu izveides kārtības 0

14:16, 5. februāris 2025

Ziņas Latvijā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien rosināja iedzīvotāju iniciatīvu par atgriešanos pie vecās personas kodu izveides kārtības, tajā atspoguļojot cilvēka dzimšanas datumu, nodot parlamenta Juridiskajai komisijai.

Reklāma

Lasītākie

Receptes

Tu tos ēdi zaļus/svaigus? Tā vairāk nedari! 5 dārzeņi, kuri pirms ēšanas jānovāra

TESTS. Šis tiek dēvēts par pasaulē vieglāko testu, bet tikai retais var atbildēt ar 100% precizitāti

“Es iegādājos šo automašīnu vēl pirms Masks bija sajucis prātā.” Cilvēki masveidā atsakās no “Tesla”. Sācies uzņēmuma boikots?

Lasīt citas ziņas

Par iniciatīvas nodošanu turpmākai izskatīšanai vēl jālemj Saeimai.

Iniciatīvas pārstāvis Aivis Boževnieks komisijā pauda nesapratni, kāpēc 2017.gadā tika pieņemts likums, nosakot, ka turpmāk dzimušiem bērniem vairs nav personas koda ar dzimšanas datiem. Viņaprāt, tā laika arguments par vecuma diskrimināciju nav saprotams, jo personu apliecinošos dokumentos ir dzimšanas datums.

Boževnieka ieskatā, drīzāk personas, kuras dzimušas pēc 2017.gada tiek diskriminētas, jo viņiem ir liegta iespēja izvēlēties personas kodu. Patlaban personām, kurām ir personas kodā ir dzimšanas dati, ir iespēja pieteikties uz automātiski ģenerēta koda izveidi.

Iniciatīvas autors rosina noteikt, ka, sasniedzot pilngadību, persona, kurai personas kods ir ar dzimšanas datiem un tai šķiet, ka tas ierobežo tās tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, būtu tiesīga vienu reizi, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) iesniegumu, lūgt mainīt tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums.

Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš skaidroja, ka tāds likums tika izstrādāts, jo to rosināja datu aizsardzības eksperti, kuri to pamatojuma, ka pēc būtības informāciju par vecumu var izmantot ļaunprātīgi, diskraminējot.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu datu apstrādes departamenta direktors Uldis Apsītis piebilda, ka personu kods “pārāk bieži” izskan publiski, to nosaucot konkrētās situācijās.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Apsītis norādīja, ka no 2017.gada persona kodu ir mainījuši nedaudz vairāk nekā 1000 personas. Vairāk personu kodu mainījuši vīrieši, piebilda Apsītis.

PMLP pārstāvis teica, ka iedzīvotāji bieži neizmanto šo pakalpojumu, jo tad attiecīgi ir jāmaina visi personu apliecinošie dokumenti.

Publicēta: 05.02.2025 13:00

Tēmas