Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeima lems par tiesneses Orniņas atbrīvošanu no amata 0

Saeima šodien skatīs lēmumprojektu par atstādinātās tiesneses Aijas Orniņas atbrīvošanu no amata.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Lēmumprojektu iepriekš atbalstīja parlamenta Juridiskā komisija.

Šāds lēmumprojekts tiek virzīts apstiprināšanai Saeimā pēc tam, kad stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumus, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru Orniņai piespriests 2150 eiro liels naudas sods krimināllietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lēmums stājās spēkā pēc tam, kad Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā par neizpaužamu ziņu izpaušanu notiesāta Orniņa.

Kā vēstīts, 2016.gada vasarā pie Orniņas vērsās “Latvijas Avīzes” (LA) žurnālists Artis Drēziņš, kurš krimināllietā figurē kā liecinieks. Drēziņš tobrīd strādājis pie raksta par kādu iespējamu krāpnieku, uzņēmēju un vēlējies pie Orniņas noskaidrot, vai šis uzņēmējs iepriekš bijis tiesāts.

Apsūdzība uzskata, ka Orniņa piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un Drēziņam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par uzņēmēja sodāmību. Neoficiāli zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par šo faktu uzzināja operatīvā ceļā, proti, noklausoties Orniņas telefonsarunas.

Orniņa teica, ka viņai ir saprotamas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču vainu noziegumā viņa neatzina, jo apgalvoja, ka sniegusi publiski pieejamu informāciju. Orniņa žurnālistiem pauda, ka KNAB darbinieki nespēja panākt viņas vainošanu korupcijā, tāpēc noklausītajās sarunās konstatēja saziņu ar žurnālistu un nolēma viņai inkriminēt neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Prokurors Māris Leja žurnālistiem nenoliedza, ka Latvijas prokuratūras un tiesu praksē kopš valsts neatkarības atjaunošanas neviena persona nav tikusi sodīta par informācijas izpaušanu par citas personas sodāmību.

Savukārt žurnālists Drēziņš tiesā liecināja, ka lūdzot informāciju par uzņēmēja sodāmību, viņš neesot mudinājis tiesnesi veikt likumpārkāpumu un par šo lūgumu tiesnesei nekādas dāvanas neesot devis. Drēziņš nenoliedza, ka pirms saziņas ar Orniņu viņš mēģinājis no citām personām un policijas iegūt apstiprinājumu par personas sodāmību, taču centieni bijuši neveiksmīgi. Žurnālists ir pārliecināts, ka tiesnese ieguva informāciju no publiskas datu bāzes un viņa ir rīkojusies godprātīgi.

Reklāma
Reklāma

Drēziņš liecināja, ka uzņēmēja personas kodu jau iepriekš noskaidrojis, jo uzņēmējs bija slēdzis līgumus ar Drēziņa intervējamiem cilvēkiem. Publikācijā uzņēmēja personas kods neticis izmantots.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.