Saeima konceptuāli atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā 1
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.
“Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Kā norāda A.Adamovičs, daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes. Tieši tādēļ satraukumu rada tas, ka daļa skolotāju iebilst pret reformu.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi paredz likumā noteikt mācību valodas proporcijas bilingvālajā izglītībā pamatskolas posmā. 1.-6.klasē paredzēts, ka pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst 80 procenti mācību priekšmetu.
Savukārt vidusskolā paredzēts izveidot vienotu vidējās izglītības programmu latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Sēdē piedalījās arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, izsakot atšķirīgus viedokļus par iecerētajām pārmaiņām un to potenciālo ietekmi uz mazākumtautību izglītības iestāžu skolēniem.
Kā liecina pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti, 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
Lai grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā stātos spēkā, tie jāskata Saeimā vēl otrajā un trešajā lasījumā.
Saeimas debatēs iezīmējas pamatīgas atšķirības uzskatos par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā
Saeimas debatēs saistībā ar grozījumiem par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā šodien iezīmējas pamatīgas uzskatu atšķirības starp šo izmaiņu aizstāvjiem un oponentiem, ziņo LETA.
Deputāts Igors Pimenovs (S) debatēs norādīja, ka kopā ar frakcijas kolēģiem iestājas par taisnīgu un demokrātisku mazākumtautību bērnu un pusaudžu izglītošanas risinājumu. Tas nozīmētu ģimenēm un vidusskolas vecāko klašu izglītojamajiem dot iespēju izvēlēties starp dažādiem mazākumtautību mācību valodas lietojuma variantiem, norādīja politiķis.
“Savukārt valdība uzstiepj vienu atrisinājumu, turklāt uzsver to kā vienīgo pareizo, nesniedzot savam mērķim ne zinātnisku pamatojumu, ne pārliecinošu socioloģisko analīzi, nekonsultējoties ar ieinteresēto iedzīvotāju grupu pārstāvjiem, proti, ar vecākiem un pedagogiem,” kritisks savā vērtējumā bija Pimenovs.
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka okupācijas vara iznīcināja neatkarīgo Latviju, daudzus latviešus, tajā skaitā parlamentārieša ģimenes locekļus, izsūtīja uz Sibīriju, pakļāva represijām un lika aizmirst savu valodu. “Vienlaikus Latvijā ieceļoja sveši “zābaki”, kuri šeit centās uzspiest krievu valodu un apliecināja savu kultūras un cilvēcības neesamību,” sacīja politiķis.
Dombrava akcentēja, ka, “neskatoties uz dažu Latvijas valstij naidīgu indivīdu puses nostāju, tajā skaitā tādu, kas atrodas Saeimā, mums ir beidzot jāpāriet uz vienotu izglītību valsts valodā”. Politiķis aicināja pielikt punktu šķeļošai izglītībai.
Deputāte Jeļena Lazareva (S) pauda, ka dzimtā valoda jeb mātes valoda ieņem milzīgu lomu cilvēka dzīvē. “Dzimtā valoda saistīta ne tikai ar kultūru un tradīcijām, dzimtā valoda arī saistīta ar domāšanas procesiem, ar psiholoģisko audzināšanu un analītisko spēju attīstību,” uzsvēra politiķe.
Lazareva skaidroja, ka Satversmē ietvertas tiesības uz izglītību nosaka, ka izglītošanas procesa kvalitātes kontroles mehānismam jābūt objektīvam, vispusīgam, profesionālam, regulāram, kā arī uz zinātniskām atziņām un metodēm balstītam. Taču reformas atbalstam paustie argumenti nekādā veidā neapliecina nepieciešamību ierobežot mazākumtautību bērnu pamattiesības, secināja politiķe.
Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) atbildēja, norādot, ka par mazākumtautībām vēsturiski savulaik varēja uzskatīt baltvāciešus un zviedrus. Savukārt 80% no tiem, ko Lazareva dēvējot par mazākumtautībām, ir ieradušies Latvijā pēc Otrā pasaules kara, “vai nu, tieši atbraucot ar tankiem, vai viņu pēcteči, vai mazbērni”. Viņš arī izteicās, ka Latvijas Televīzijas raidījumā reiz runājusi 9.klases skolniece, “kura nevarēja latviski pateikt nevienu sakarīgu vārdu un runāja krievu valodā”. “22% skolēnu Latvijā, vidusskolas beidzēji, neprot valodu. Nu, piedodiet, 28.neatkarības gadā! Tā taču ir katastrofa!” teica Kiršteins.
Deputāts Andris Morozovs (S) no savas puses pauda, ka bilingvālā izglītības sistēma strādā ļoti labi, nodrošinot to, ka jaunieši, kuri absolvē mazākumtautību skolas, labi zina latviešu valodu un savu dzimto valodu. Tāpēc vispār nav skaidrs, kādēļ nepieciešama reforma, sacīja parlamentārietis.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) akcentēja, ka mūsu valsts ir tik stipra, cik stiprs ir tās pamats – latviešu valoda. Viņš norādīja, ka Lazareva savā runā esot pieļāvusi iespēju, ka mazākumtautību jaunieši reformas dēļ varētu būt spiesti braukt uz ārzemēm. Viņš sniedza savus argumentus, kāpēc šādus apgalvojumus neuzskata par pamatotiem šajā diskusijā. Viņaprāt, tie balstās uzskatā, ka latviešu valoda nav vērtība. “Diemžēl šādi apgalvojumi (..) ir no sērijas “neizdevusies valsts” un tā tālāk un tā joprojām. Nu viss tas, ko mēs dzirdam mūsu kaimiņvalsts jebšu Kremļa naratīvos par Latviju. Šāda attieksme ir vienkārši nepieļaujama,” akcentēja Šadurskis.
