Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada budžeta projektu 0
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2014.gada valsts budžeta likumprojektu, paredzot, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi – 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati).
Budžeta projektu atbalstīja koalīciju pārstāvošie parlamentārieši, kā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība.
Priekšlikumus nākamā gada budžetam varēs iesniegt līdz 18.oktobra plkst.17, savukārt galīgajā lasījumā parlaments par budžetu lems 6.novembra ārkārtas sēdē.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs klašu skolēni.
Salīdzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu nākamgad paredzēti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoniem latu) lielāki ieņēmumi un par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoniem latu) lielāki izdevumi.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti 5,007 miljardi eiro (3,519 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,275 miljardi eiro (3,707 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta izdevumi nākamgad salīdzinājumā ar 2013.gada plānu paredzēti par 420,9 miljoniem eiro (295,81 miljonu latu) jeb 8,7% lielāki. Tajā skaitā izdevumu samazinājums 92,6 miljonu eiro (65,08 miljonu latu) apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai palielināti 513,5 miljonu eiro (360,89 miljonu latu) apmērā, tajā skaitā 180,8 miljoni eiro (127,07 miljoni latu) paredzēti transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 16,3 miljoni eiro (11,46 miljoni latu) – procentu izdevumiem, 21,2 miljoni eiro (14,9 miljoni latu) – kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 79,1 miljons eiro (55,59 miljoni latu) – subsīdijām un dotācijām, 127,2 miljoni eiro (89,4 miljoni latu) – kārtējiem izdevumiem.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,206 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un 2,076 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumi nākamgad plānoti par 48 miljoniem eiro (33,73 miljoniem latu) jeb 2,4% lielāki nekā šogad.
Nākamā gada valsts budžetā jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts papildu finansējums 243 196 103 eiro (170 918 221 lata) apmērā, no tā valsts pamatbudžetā 242 808 353 eiro (170 645 710 lati) un valsts speciālajā budžetā – 387 750 eiro (272 511 lati).
Nodokļu ieņēmumi nākamgad plānoti 3,402 miljardu eiro (2,391 miljarda latu) apmērā. Tajā skaitā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plānoti 272,378 miljoni eiro (191,427 miljoni latu), bet uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi – 403,94 miljoni eiro (283,89 miljoni latu). Nodokļu ieņēmumi par pakalpojumiem un precēm plānoti 2,696 miljardi eiro (1,895 miljardi latu), tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli plānots iekasēt 1,77 miljardu eiro (1,24 miljardu latu) apmērā, bet akcīzes nodokli – 745,934 miljonu eiro (524,284 miljonu latu) apmērā.
Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma plānoti 192,313 miljoni eiro (135,158 miljoni latu), tajā skaitā ieņēmumi no dividendēm jeb ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas būs 130,438 miljoni eiro (91,672 miljoni latu).
Ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām plānoti 17,975 miljonu eiro (12,633 miljonu latu) apmērā. Savukārt ārvalstu finanšu palīdzība paredzēta 1,125 miljardi eiro (790,608 miljoni lati).
No kopējiem speciālā budžeta ieņēmumiem 2,206 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) apmērā sociālās apdrošināšanas iemaksas plānotas 1,985 miljardu eiro (1,395 miljardu latu) apmērā. Pavisam kopā sociālās apdrošināšanas iemaksas plānotas 2,224 miljardu eiro (1,563 miljardu latu) apmērā, un no šīs summas 1,985 miljardi eiro (1,395 miljardi latu) nonāks valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, bet valsts fondēto pensiju shēmā nonāks 239,16 miljoni eiro (168,082 miljoni latu).
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2014.gadā plānots palielināt izdevumus valsts pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksācijām 54,399 miljonu eiro (38,11 miljonu latu) apmērā, tajā skaitā izdevumu palielinājums saistībā ar šogad septembrī veikto pensiju indeksāciju plānots 44,226 miljonu eiro (31,08 miljonu latu) apmērā, bet plānotajai pensiju indeksācijai 2014.gada oktobrī būs nepieciešami 10,173 miljoni eiro (7,15 miljoni latu).
Budžeta likumprojektā mērķdotācijas pašvaldībām 2014.gadā paredzētas kopumā 323,895 miljonu eiro (227,634 miljonu latu) apmērā. Šī summa paredzēta pedagogu algām, bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu atalgojumam, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām nākamgad plānota 29,979 miljonu eiro (21,07 miljonu latu) apmērā, tajā skaitā likuma par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu normu izpildei paredzēti 21,038 miljoni eiro (14,786 miljoni latu). No šīs summas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam paredzēti 12,087 miljoni eiro (8,495 miljoni latu), pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada janvārim, paredzēti 1,23 miljoni eiro (864 275 lati), bet pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, tiks 7,722 miljoni eiro (5,427 miljoni latu). Novadu pašvaldībām paredzēts 8,941 miljons eiro (6,284 miljoni latu).
Nākamā gada budžeta likumprojektā noteikts, ka no IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetiem tiek 80%, valsts budžetam – 20%. IIN likme būs 24%, maksātāja mēneša neapliekamais minimums – 75 eiro (52,71 lats) un IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu – 165 eiro (115,96 lati) mēnesī.
Nākamgad tiks paaugstināta minimālā darba alga līdz 320 eiro (224,9 latiem), tādējādi budžeta ieņēmumi augs par 36,723 miljoniem eiro (25,81 miljonu latu). Budžeta ieņēmumi līdz ar minimālās algas palielināšanu augs, jo kāps sociālā nodokļa iemaksas, IIN ieņēmumi, kā arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.
Atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanai nākamgad budžetā vajadzēs 35,287 miljonus eiro (24,8 miljonus latu), bet neapliekamā minimuma paaugstināšanai būs nepieciešami 17,728 miljoni eiro (12,459 miljoni latu), liecina Finanšu ministrijas aprēķini.
Nākamgad valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas likmes samazināšana no 35,09% līdz 34,09% samazinās budžeta ieņēmumus par 59,049 miljoniem eiro (41,5 miljoniem latu). Darba devēja valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas apmērs nākamgad tiks samazināts no 24,09% līdz 23,59%, savukārt darba ņēmēja – no 11% līdz 10,5%. Samazinājumam vienlaikus būs arī pozitīvs efekts uz budžetu – par 1,707 miljoniem eiro (1,2 miljoniem latu) augs uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet par 6,403 miljoniem eiro (4,5 miljoniem latu) – IIN ieņēmumi.
Nākamgad plānots budžetā vairāk iekasēt no akcīzes nodokļa, no dabas resursa nodokļa, izložu un azartspēļu nodokļa, kā arī no subsidētās enerģijas nodokļa, kas tiks ieviests no nākamā gada janvāra.
Papildu ienākumi valsts budžetā plānoti arī tāpēc, ka nākamgad iecerēts samazināt fiktīvo uzņēmumu skaitu, tas ir, tiks liegtas iespējas reģistrēt uzņēmumu tādām personām, kuras uzskatāmas par “riska” personām. No fiktīvo uzņēmumu skaita samazināšanas budžetā iecerēts iekasēt papildu 17,377 miljonus eiro (12,213 miljonus latu).
No aplokšņu algu samazināšanas plānots papildus iegūt 18,945 miljonus eiro (13,31 miljonu latu). Šos līdzekļus iecerēts iekasēt, izskaužot gadījumus, kad kapitālsabiedrībās netiek deklarēta samaksa nevienam darba ņēmējam un tiek izsniegti nepamatoti aizdevumi uzņēmumu valdes locekļiem.
Ieviešot autoceļu lietošanas nodevu no nākamā gada jūlija kravu autopārvadājumiem, papildu budžeta ieņēmumi plānoti 4,269 miljoni eiro (3 miljoni latu).
Valsts kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2014.gadā par 2013.gadu, nosakot 90% apmērā iepriekš paredzēto 80% vietā, 2014.gada budžetā tiks iekasēti 9,249 miljoni eiro (6,5 miljoni latu).
Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,09 miljardi eiro (765,382 miljoni latu).
Maksimālais valsts parāds 2014.gada beigās pēc nomināla paredzēts 9,5 miljardi eiro (6,68 miljardi latu).
Finanšu ministrs 2014.gadā varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 40,876 miljonu eiro (28,728 miljonu latu) apmērā.
Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1,69 miljonu eiro (1,19 miljonu latu) apmērā.
Nākamā gada valsts budžeta projekts sagatavots, prognozējot, ka 2014.gadā iekšzemes kopprodukts (IK) faktiskajās cenās būs 24,764 miljardi eiro (17,403 miljardi latu).
Valsts budžeta finansiālā bilance 2014.gadā plānotā mīnus 0,6 no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas ES metodoloģijai 2014.gadā paredzēts 0,9% no IKP.
Latvija nākamgad pievienosies eirozonai, tāpēc 2014.gada budžets ir sagatavots eiro valūtā.
Kā ziņots, iepriekš balsojumā par nākamā gada budžeta nodošanu izskatīšanai komisijās nepiedalījās viens no koalīcijas partneriem – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK).
Kā iemeslu šādai rīcībai nacionālā apvienība minēja to, ka vēl nebija panākta vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju jautājumu, kas bija viena no VL-TB/LNNK prioritātēm nākamā gada budžetā. Savukārt pagājušajā nedēļā koalīcija vienojās par kompromisa risinājumu, nosakot kvotu darījumiem ar nekustamo īpašumu, pēc kuriem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas.
