Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi 0
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu.
Debatēs Saeimā vairāki opozīcijas deputāti šodien detalizēti un plaši argumentēja, kāpēc viņiem rodas šaubas par šādu izmaiņu veikšanas pamatotību.
Koalīcijas deputāte, par likumprojektu atbildīgā referente Inese Lībiņa-Egnere (JV) pauda viedokli, ka tiesas specializācija ir nepieciešama tiesvedības procesa kvalitātes celšanai un ka uz šādu vajadzību ir norādījuši tiesu varas pārstāvji, Ārvalstu investoru padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, citas nevalstiskas organizācijas, ministrijas un arīdzan starptautiskās institūcijas.
Politiķe apgalvoja, ka Eiropas Padome ir norādījusi, ka ir jānodrošina efektīva naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmas uzraudzība un prasību izpilde, tostarp palielinot arī tiesību aizsardzības un tiesu iestāžu kapacitāti. Savukārt Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz pārāk ilgo naudas atmazgāšanas lietu izskatīšanu pirmās instances tiesās, pauda Lībiņa-Egnere.
Savukārt opozīcijas deputāte Ļobova Švecova (S) pauda, ka piedāvātās izmaiņas esot kārtējā “fake” reformatoru jeb Jaunās konservatīvās partijas kārtējā “fake” jeb neīstā reforma. Politiķe norādīja, ka noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi esot paudis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes loceklis Juris Stukāns, kurš esot uzsvēris, ka idejas un likumprojekta izstrādes autori ir identificējuši kļūdainas problēmas.
Deputāte arī norādīja, Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju (TM) atturēties no turpmākām radikālām un pretrunīgām reformām.
Parlamentāriete Karina Sprūde pauda, ka, lasot anotāciju paredzētajiem grozījumiem, tieslietu ministra Jāņa Bordāna “ideja un mērķis var likties cēls un skaists”. Formulētais mērķis ir panākt gan ātrākus, gan kvalitatīvākus tiesas procesus ekonomiskajās lietās, norādīja politiķe.
Tomēr Sprūde atzīmēja, ka piedāvātās izmaiņas praktiski sevī ietverot daudz riskus un neskaidrības. “Ierasti, koalīcijas stilā, likumprojekts tiek virzīts neatbildot ne uz vienu jautājumu, neuzklausot jebkādu kritiku, neņemot vērā jomas profesionāļu konkrētus norādījumus,” akcentēja politiķe.
Deputāte norādīja, ka tiek ignorēts arī Tieslietu padomes lēmums, kur ar deviņām balsīm “pret” un divām balsīm “par”, TM piedāvātā reforma neesot tikusi atbalstīta. Jomas eksperti esot norādījuši, ka ministrijai bija jāiegulda nopietnāks darbs, lai diskusija Tieslietu padomē par šīm izmaiņām būtu “efektīva, lietišķa un profesionāla”, pauda politiķe.
Parlamentāriete Juta Strīķe (JKP) atbildēja uz opozīcijas uzdotajiem jautājumiem, skaidrojot, ka Ekonomisko lietu tiesa nodarbosies ar korupcijas lietām, smagiem finanšu noziegumiem un sarežģītām komerclietām. Viņa arī skaidroja, ka ikviens esošais tiesnesis būs tiesīgs pieteikties darbam tiesā.
Strīķe arī akcentēja, ka reformas atbalstītāju starp tiesnešiem un prokuroriem “ir krietni vairāk”. Politiķe arī vērsa uzmanību, ka šī gada janvāra sākumā tiesvedība nebija noslēgusies 58 KNAB izmeklētās krimināllietās, kurās apsūdzētas kopuma 65 personas, jo arvien, arī tādās lietās, kur izmeklēšana sākta pirms laba laika, tiekot gaidīts pirmās instances tiesas spriedums. “Kāpēc tāds uztraukums par ekonomisko lietu tiesu? No kā jūs esiet īsti nobijušies?” runas noslēgumā vaicāja politiķe.
Specializētajai ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī. Kā norāda parlamentā, ar grozījumiem paredzēts veicināt efektīvāku ekonomisko lietu izskatīšanas procesu un nolēmumu kvalitāti. Plānots, ka Tieslietu padomei būs jānosaka Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu skaits, darbības teritorija un atrašanās vieta.
Grozījumus aktīvi virza tieslietu ministrs Bordāns, kurš nesen Saeimas komisijā deputātiem skaidroja, ka Latvijas tiesu sistēma atrodas pastāvīgā attīstības procesā, turklāt pārmaiņu procesā atrodas arī uzņēmējdarbības vide, jauni noziegumu paveidi un tehnoloģijas. Latvijā jau atsevišķās tiesās eksistē tiesnešu specializācija konkrētu kategoriju lietu izskatīšanā.
Bordāns atzina, ka Tieslietu ministrijas (TM) iecerei ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, taču gandrīz visi esot vienisprātis, ka līdzšinējā specializācija ir palīdzējusi tiesai risināt lietas profesionālāk un ātrāk.
Patlaban novērojama tendence, ka ekonomiska rakstura civillietas un finanšu noziegumu krimināllietas kļūst komplicētākas, taču nepieciešams lielāks ātrums šo lietu izskatīšanā. Šādas lietas var skatīt visu Latvijas rajona līmeņa tiesas, taču pastāv jautājums par tiesnešu kapacitāti un profesionalitāti. “Tas būtu ideāli, ja valstij atrastos resursi apmācīt visus tiesnešus šādu lietu skatīšanā, īpaši, ja lieta ir sarežģīta, taču valstij šādiem mērķiem līdzekļu nav pietiekami, īpaši situācijā, ja paralēli jādomā par motivējoša atalgojuma nodrošināšanu,” piebilda ministrs.
Ekonomisko lietu izveidošana nekādā gadījumā neesot citu tiesnešu pazemināšana, vai tiesību atņemšana attīstīties. “Ja nebūs reforma, tad neredzēsim attīstību. Šis piedāvājums ir reāls un racionāls un atbilstošs mūsu finansiālajām iespējām. Jau tagad ir skaļas un sarežģītas korupcijas lietas, kuras tiek nosūtītas uz rajona līmeņa tiesu, kurai agrāk nav bijusi pieredze šādu lietu izskatīšanā,” norādīja ministrs.
Kā piemēru ministrs minēja Vidzemes rajona tiesu Limbažos, kuras lietvedībā patlaban atrodas bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska krimināllieta.
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vairākkārt ir paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu.
Pēc padomes domām, ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri esot jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.
Tieslietu padomes skatījumā, izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.
Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās – nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.
Savukārt TM apelē, ka Eiropas Komisija un Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu esot iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, bet viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte.
Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts TM sagatavotajā likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.
Kā ziņots, specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām.
Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas – četras no šobrīd vakantajām amata vietām – un sešas tiesas darbinieku amata vietas. Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.
