Saeima ķeras klāt baznīcām 0
Saeima sāk novērst Satversmes tiesas konstatētās nepilnības Reliģisko organizāciju likumā, bet, visticamāk, pabeigt šo darbu nāksies jaunā sasaukuma deputātiem.
ST līdzšinējos ierobežojumus noteica par antikonstitucionāliem
Parlamenta Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijas deputāti vakar konceptuāli atbalstīja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, kas ļaus vienas konfesijas ietvaros reģistrēt vairākas reliģiskās savienības (baznīcas), kā arī atcels 10 gadu pārreģistrācijas periodu draudzēm, kas pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijā un nepieder pie jau reģistrētajām baznīcām. Abas šīs izmaiņas jāveic, jo Satversmes tiesa šā gada aprīlī līdzšinējos ierobežojumus noteica par antikonstitucionāliem.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem Tieslietu ministrija (TM) ierosinājusi sakārtot arī citas Reliģisko organizāciju likuma normas. Piemēram, nostiprināt valsts un baznīcu attiecību modeli, izdalot tradicionālās reliģiskās savienības. TM ierosinājumā tās būtu – Latvijas Apvienotā metodistu baznīca, Latvijas Baptistu draudžu savienība, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas Pareizticīgā baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca, Rīgas ebreju reliģiskā draudze, Romas Katoļu baznīca Latvijā un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienība.
Nevarēja atbildēt, ar kādu mērķi saraksts tapis
Likumprojekta autori gan nevarēja atbildēt, ar kādu mērķi šāds tradicionālo baznīcu saraksts tapis un vai tas sniegs uzskaitītajiem kādas papildu tiesības vai pienākumus? Interesanti, ka sarakstā iekļauta ebreju reliģiskā draudze, kas īsti nav baznīca, bet iztrūkst Vācu luteriskā baznīca Latvijā, kas arī vēlētos tikt atzīta par vienu no tradicionālajām baznīcām, kaut arī drīzumā plāno apvienoties ar Evaņģēliski luterisko baznīcu.
Grozījumos arī paredz noslēgt baznīcu īpašumtiesību atjaunošanas procesu (tam gan būs nepieciešams grozīt arī likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”), kā arī precizēt reliģisko organizāciju reģistrēšanas kārtību un, līdzīgi kā NVO likumā, paredzēt reliģiskajām organizācijām aizliegumu savā darbībā vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, aicināt uz valsts varas vardarbīgu grozīšanu, propagandēt vardarbību, karu, kurināt nacionālo, etnisko, rasu vai reliģisko naidu.
Visbeidzot likuma grozījumos tiek papildinātas valsts institūciju tiesības izbeigt reliģisko organizāciju darbību. Uzņēmumu reģistrs drīkstēs tās likvidēt, ja reliģiskās organizācijas vadībai ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, ja reliģiskā organizācija nav sasniedzama tās juridiskajā adresē vai arī ja tā pēc atkārtota atgādinājuma nav iesniegusi pārskatu par savu darbu.
“Likumprojekts ir sagatavots labāk, nekā es gaidīju,” atzina deputāts un bijušais Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis (NA).
Tomēr gan viņš, gan komisijas sēdē klātesošie konfesiju pārstāvji norādīja uz virkni nianšu, ko likumprojekta pieņemšanas procesā vajadzētu labot. Visticamāk, to nāksies darīt nākamajam Saeimas sasaukumam, jo pašreizējās Saeimas dažās atlikušajās nedēļās nebūšot iespējams sagatavot kvalitatīvu likumprojektu.
