Saeimā jaušams konceptuāls atbalsts Rinkēviča idejai atvieglot referendumu ierosināšanu; detaļas vēl šķetinās 0
Jaunnedēļ skatīšanai Saeimas komisijās paredzēts nodot Valsts prezidenta rosinājumu pārskatīt un atvieglot referendumu ierosināšanas kārtību Latvijā. Saeimā šai idejai jaušams gan idejisks atbalsts, gan noraidoša attieksme. Paredzama diskusija, cik lielā mērā slieksnis referendumu ierosināšanā būtu atvieglojams.
Pēc 2012. gada tā saucamā valodu referenduma, kad absolūtais vairākums noraidīja krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, Saeima lēma apgrūtināt parakstu vākšanas nosacījumus tautas nobalsošanām. Uzliktais slieksnis – 10% balsstiesīgo vai ap 155 000 parakstu savākšana idejas novešanai līdz likumdevējam un potenciālai tautas nobalsošanai – nevienam referenduma ierosinātājam nav bijis pa spēkam. Kopš 2012. gada neviena iniciatīva nav guvusi nepieciešamo atbalstu.
Valsts prezidents rosina parakstu vākšanu tautas gribas paušanai atvieglot, lai pašiem referenduma iniciatoriem būtu jāsavāc tikai divdesmitā daļa parakstu no pagājušās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pašlaik tie būtu ap 46 000 cilvēku. Tālāko parakstu vākšanu kādas nobalsošanas iniciatīvai uzņemtos Centrālā vēlēšanu komisija.
Šai idejai Saeimā jaušams idejisks atbalsts gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas rindās. Referenduma ierosināšanas slieksnis būtu jāpazemina, jo pašlaik tie ir faktiski neiespējami, vērtēja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vietnieks Augusts Brigmanis.
“Demokrātiskā valstī jādod iespēja cilvēkam izpaust viedokli. Lai tas būtu ar sajūtu, ka tas izdotos un tas nebūtu pa tukšo, tad tam slieksnim jābūt zemākam.
Pretējā gadījumā referenduma lieta nereāla. Būs cilvēki, kas nāks un runās, kāds varētu būt iespējamais referenduma atbalstītāju skaitu par valstiski sensitīviem vai potenciāli apdraudošiem referendumiem. Tas ir jāsamēro ar reālo situāciju,” sacīja Brigmanis.
Atvieglojumi referendumu ierosināšanas kārtībā ir apspriežams temats, tomēr rūpīgi pārvērtējams, kādas likuma izmaiņas virzīt, piebilda deputāts Edvards Smiltēns no “Apvienotā saraksta”.
“Vai tās ir tieši tādas, kā piedāvā Valsts prezidents, to vērtēs Saeima. Visu šo periodu esam uzsvēruši, ka mums ir svarīgi atvieglot tautas nobalsošanas procedūru, lai šis instruments būtu dzīvs un sabiedrībai pieejams, ar iespēju iesaistīties valsts vadīšanā, nozīmīgu lēmumu pieņemšanā,” teica Smiltēns.
Latvijā referendumi vairs nenotiek, tāpēc pieredze to rīkošanā jāsalīdzina vismaz ar kaimiņvalstu praksi, piekrita arī deputāts Ģirts Valdis Kristovskis no “Jaunās Vienotības”.
“Protams, ka vajag vairāk informācijas. Jāsalīdzina arī ar citu valstu demokrātijas pieredzi. Ja tas parādīsies mūsu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tad es ar interesi gribēšu dzirdēt argumentus un redzēsim, kā viedokļi veidosies, bet steiga te nedrīkst būt,” pauda Kristovskis.
Prezidenta ideju par vieglākiem nosacījumiem referenduma ierosināšanai stingri neatbalsta Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības”.
Viņš uzskata, ka ideja nav viennozīmīgi vērtējama, jo var pavērt ceļu valstiski kaitīgām idejām. Jaušams, ka šim viedoklim Saeimā atrastos vēl vairāki piekritēji.
