“Atraitņu pabalstiem” Saeimā pārliecinošs atbalsts 5
Saeima ceturtdien plāno steidzamības kārtā vienā dienā pieņemt galīgajā lasījumā būtiskus grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, ieviešot tā sauktos “atraitņu pabalstus” – šāda vienošanās šonedēļ panākta gan valdošajā koalīcijā, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Būtiskākā grozījumu sadaļa paredz ieviest tā sauktos “pārdzīvojušā pabalstus”. Proti – pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais (ja viņš arī ir pensionārs) varētu 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā partnera pensijas. Būtiski, ka šis maksājums noformēts kā pabalsts nevis pensija, jo tad tas netiks aplikts ar nodokli.
“Situācijā, kad viens no laulātajiem nomirst, pārdzīvojušajam vienam pašam jāapsaimnieko kopīgā saimniecība, jāsedz ikdienas izdevumi, tādēļ viņa labklājība strauji sarūk. It īpaši smagi ir pirmie mēneši, kad jākārto mantojuma jautājumi, iespējams jāmaina dzīvesvieta un jāsaņem piekļuve mirušā dzīvesbiedra bankas kontam, kas var prasīt vairākus mēnešus. Tādēļ atraitņa pabalsts gada garumā ļaus šiem cilvēkiem morāli un finansiāli daudzmaz atkopties un pielāgoties dzīvei jaunajos apstākļos,” likumprojekta nepieciešamību skaidroja Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Viņa gan noliedza, ka šāda deputātu sarosīšanās pensionāru labā būtu saistāma ar parlamenta vēlēšanu tuvošanos – šādu grozījumu gatavošana darba grupā esot notikusi jau labu laiku. “Pārdzīvojušā pabalstus” paredzēts ieviest no 2019. gada sākumā un pēc likumprojekta autoru aprēķiniem to izmaksai būs nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro gadā. Šobrīd no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm tikai divas (Latvija un Bulgārija) nav ieviesušas pilnīgi nekādu atbalsta mehānismu pensionētajiem atraitņiem.
Pirmdien pēc koalīcijas sēdes visas valdību veidojošās partijas pauda atbalstu šādiem grozījumiem un to virzīšanai steidzamības kārtībā. Arī otrdien Sociālo lietu komisijā vairums deputātu atbalsts bija vienprātīgs un grozījumus pozitīvi vērtēja arī opozīcijas pārstāvji. Nedaudz skeptisks bija vienīgi Latvijas reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Šics, kurš pauda bažas, ka viena gada pabalsts tāda izrādīšanās no Saeimas puses vien būs un pēc šī termiņa pensionārs atkal slīks nabadzībā. Tomēr arī viņš komisijas balsojumā atbalstīja šo likumprojektu. Deputāti vienojās virzīt pensiju likuma grozījumus izskatīšanai šīs ceturtdienas Saeimas sēdē steidzamības kārtībā un vienā dienā atbalstīt tos abos lasījumos. Šāda steiga esot nepieciešama, lai citiem parlamentāriešiem nerastos kārdinājums priekšvēlēšanu periodā iesniegt likumā kādus populistiskus grozījumus, kas varētu aizkavēt tā pieņemšanu.
“Tas ir pirmais solis pareizajā virzienā. Mēs protams vēlētos, lai šāds pabalsts atraitņiem tiktu maksāts bez termiņa nevis tikai vienu gadu, bet jāņem vērā reālie apstākļi un valsts budžeta reālās iespējas,” jaunā pabalsta ieviešanu vērtēja Saeimas deputāts un vienlaikus Latvijas pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš (ZZS). Viņš arī pieļāva, ka vajadzētu domāt par griestu ieviešanu šim pabalstam, jo pensijas ir dažādas un atsevišķos gadījumos “pārdzīvojušā pabalsts” varētu būt vairākas reizes lielāks nekā citam visa pensija kopā. Tomēr komisijas vadītāja Barča neuzskata, ka šādu griestu ieviešana būtu lietderīga, jo lielo pensiju saņēmēju skaits ir salīdzinoši neliels.
Grozījumi paredz arī virkni citu izmaiņu. Piemēram, noteikt, ka piemaksu par stāžu līdz 1996. gadam varēs saņemt arī tie cilvēki, kuri pensionējās 1996. gadā. Paredzēts arī palielināt apbedīšanas pabalstu (vienreizējs pabalsts mirušā pensionāra ģimenei divu viņa pensiju apmērā), iekļaujot tā aprēķinos ne tikai pensiju, bet arī piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam. Tāpat tiks noteikts, ka apbedīšanas apbedīšanas pabalstu drīkst saņemt arī par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušo Augstākās padomes deputātu tuvinieki (pašlaik tas nav iespējams, jo šiem AP deputātiem pensiju maksā pēc atsevišķa likuma.
