Saeima jau nākamnedēļ varētu lemt par ministru algu palielināšanu 19
Saeima nākamnedēļ varētu lemt par likumprojektu, kas cita starpā paredz palielināt ministru algas, savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par šo ierosinājumu diskutēs rīt, 21.oktobrī.
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā sākotnēji tika rosināti, lai apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segtu veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem. Tomēr uz trešo lasījumu šim likumprojekta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) iesniedza priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) sacīja, ka rīt komisija varētu izskatīt visus priekšlikumus šim likumprojektam, kas nozīmē, ka nākamnedēļ Saeimas plenārsēdē deputāti šos likuma grozījumus jau varētu pieņemt galīgajā lasījumā.
Dolgopolovs uzsver, ka šī likuma izmaiņas bija domātas robežsargiem un tās jāpieņem šim parlamenta sasaukumam. Viņš norāda, ka pats neatbalsta Čigānes priekšlikumu būtību un arī neatbalsta “nedz vietu, nedz laiku”, kad šīs izmaiņas rosinātas.
Dolgopolovs arī piebilda, ka rīt komisija savu viedokli par šiem ierosinājumiem formulēs, balsojot par šiem priekšlikumiem, tāpat balsot būs iespējams arī plenārsēdē.
Savukārt Čigāne, komentējot savu ierosinājumu, norāda, ka “mīļā miera labad ministru algas varētu atstāt, kādas tās ir, bet Latvijas nākotnes vārdā – tās jāpaaugstina”. Viņa skaidro, ka priekšlikums paaugstināt ministru algas par kopumā 800 eiro “uz rokas” “palielinās iespēju ministru atbildību atbilstoši atalgot un dos cerību, ka, apstiprinot amatā ministrus, mēs apstiprināsim nozares stratēģiskos vadītājus, kas spēs tālredzīgi ieskatīties nākotnē un jau šodien veikt nepieciešamos soļus, jo “pastāvēs, kas pārmainīsies””.
“Sabiedrībā ir populārs uzskats – ministri un deputāti tikai sēž mīkstos krēslos, saņem lielas algas un neko nedara, kamēr “tauta slīgst nabadzībā”. Jā, Latvijā sabiedrības nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, nabadzības riskam pakļautas daudzas ģimenes, kurās aug bērni, minimālās algas saņēmējiem nereti ir izdevīgāk turpināt saņemt pabalstus, nekā būt darba tirgū. Katrai no šīm problēmām ir risinājumi, kas kuri nav nekādas brīnumnūjiņas, bet gudri veidotas politikas rezultātā ir iespējami,” pauž Čigāne.
Viņa akcentē – pat ja visiem pašreizējiem 13 Ministru kabineta locekļiem pašreizējo algu atņemtu pilnībā, tas budžetā ietaupītu 400 000 eiro, kas “neko nedotu minēto problēmu risināšanai, jo no šī ietaupījuma, piemēram, katram Latvijas pensionāram sanāktu vien seši papildu centi mēnesī”.
Čigāne arī piebilst, ka, palielinot ministru algas par 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, ministru atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā.
Kā skaidro Čigāne, šogad jūlijā Ministru prezidenta neto alga bija 1945 eiro, ministra – 1757 eiro, bet parlamentārā sekretāra – 1379 eiro. Palielinot koeficientus, izmantojot kurus tiek noteikta valdības locekļu alga, premjera neto alga pieaugtu līdz 2769 eiro, ministru – līdz 2572 eiro, bet parlamentārā sekretāra – līdz 1634 eiro. Tātad premjera algas neto pieaugums būtu 824 eiro, ministru – 814 eiro, bet parlamentārā sekretāra – 255 eiro.
Attiecīgi premjera algas bruto pieaugums būtu 1164 eiro, ministru – 1153 eiro, bet parlamentārā sekretāra – 348, liecina Čigānes aprēķini.
Kā ziņots, no valdošās koalīcijas partijām tikai “Vienotības” pārstāvji ir ar mieru diskutēt par partijas biedres Lolitas Čigānes priekšlikumu, kas paredz palielināt valdības locekļu algas, savukārt Zaļo un zemnieku savienības un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pārstāvjiem nešķiet, ka šis būtu īstais brīdis par to runāt.
