Saeimā izveido Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju 2
Saeimas deputāti otrdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar “Maxima” traģēdiju Zolitūdē, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Par komisijas izveidi balsoja 84 deputāti.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Arturs Kaimiņš vērsa uzmanību, ka līdz ar komisijas atbalstīšanu deputāti godinās 54 cilvēkus, kuri gāja bojā traģēdijā likumdošanas nesakārtotības dēļ. “Katrs no mums varēja atrasties Zolitūdē, “Maximā”. Mēs tur nebijām, tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt to, lai tas vairs nekad neatkārtojas,” teica deputāts.
Viņš akcentēja, ka jautājums nav partiju politiku vai piederību, bet gan par pašcieņu, godu un Saeimas prestižu.
“Ir tik ļoti svarīgi noskaidrot, kā ar likumdošanas palīdzību var veidot to profesionāļu rīcību, kas būvē sabiedriskās celtnes, kas glābj cietušos, kas izmeklē noziegumus. Iespējams, viņiem nepieciešama ir mūsu palīdzība. Ja birokrātija ir tik postoša un smagnēja, tad tā ir jāvienkāršo. Ja normatīvie akti aizsargā negodīgu būvnieku peļņu, tad tie ir jāmaina. Ja sistēmā darbojas pašlabuma meklētāji un krāpnieki, tad tie ir jāatmasko. Šādus datus mums var sniegt tikai publiski veiktas parlamentārās komisijas kompetenti secinājumi,” pauda Kaimiņš.
Aģentūrai BNS Kaimiņš pauda, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana par “Maximas” traģēdiju Zolitūdē nav tikai jautājums par ēkas sabrukšanu, bet par valsts spēju reaģēt uz šādām situācijām.
“Tas ir jautājumu kopums, kurā runa ir ne tikai par, piemēram, būvniecības likumu, bet par visām problēmām, kas ir izkristalizējušās šīs traģēdijas sakarā,” skaidrojot izmeklēšanas komisijas veicamos darbus, sacīja Kaimiņš.
Viņš minēja piemēru ar Zolitūdē bojāgājušā glābēja civilsievu, kura nevarēja saņemt kompensāciju, jo nebija reģistrētas partnerattiecības. “Bojā gājušā glābēja civilsieva tagad paliek bez uzturlīdzekļiem tikai tāpēc, ka nav pieņemts attiecīgs partnerattiecību regulējums, un likuma burts ir tāds kāds viņš ir,” cita starpā sacīja Kaimiņš.
Kaimiņš arī uzsvēra, ka komisijai būtu jāstrādā pilnīgi atklāti, veidojot paneļdiskusijas un filmējot visus runātājus. “Visas iesaistītās puses – cietušie, glābēji un citi, kurus es nenosaucu – zin kā vajadzētu labāk, un, ja viņi dalītos ar informāciju, tad vairāk tādas kļūdas netiktu pieļautas,” viņš piebilda.
Savukārt “Saskaņas” pārstāve Regīna Ločmele-Luņova uzsvēra, ka joprojām nav atrasti vainīgie traģēdijā un “neviens nesēž izmeklēšanas izolatorā”. Tāpat viņa norādīja, ka nav veiktas būtiskas izmaiņas ne ugunsdrošības jomā, ne būvniecības noteikumos.
“No sirds Latvijai” deputāte Inguna Sudraba uzskata, ka Saeimas deputātiem ir jābūt ieinteresētiem, lai saprastu, kādas sistēmas kļūdas tika pieļautas, gan izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, gan savlaicīgi nenovērtējot grozījumu ietekmi uz konkrētās nozares darbu. “Mums ir jāizvērtē likumdošanas izstrādes process, lai mēs nepieļautu šauru interešu vadītu likumu pieņemšanu – ne būvniecības, ne citās jomās. Un noteiktu beidzot katra atbildību par pieņemtajiem lēmumiem,” sacīja deputāte.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Kārlis Seržants norādīja, ka komisijas izveide nav bezmaksas, un tajā strādās trīs amatpersonas. Viņš aprēķinājis, ka komisijas darbs izmaksās vairāk nekā divus tūkstošus eiro mēnesī.
“Es tikai varu novēlēt šai komisijai atrast uzreiz kopēju valodu un produktīvi strādāt, lai ziņojums nepaliktu nenolasīts, jo pietiek vienam komisijas deputātam būt neapmierinātam ar to, kas ziņojumā ir rakstīts, un viņš ziņojumu neparaksta, un šis ziņojums ieguļas kādā no atvilktnēm un visu cilvēku darbs un valsts līdzekļi ir izkūpējuši gaisā,” pauda Seržants.
Priekšlikumu par parlamentārās komisijas izveidi iesniedza visas trīs Saeimas opozīcijas frakcijas – “Saskaņa”, LRA un “No sirds Latvijai”.
Komisija izvērtēs traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldības darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām traģēdijas seku novēršanā.
Jau ziņots, ka Rīgā, Zolitūdē, veikalā “Maxima” pērn 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji. Šogad aprīlī Zolitūdes traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki nolēma dibināt biedrību “Zolitūde 21.11.”, lai pārstāvētu cietušo tiesības un intereses.
