Saeima sestdien, jau trešo dienu, turpina vētīt 2024.gada valsts budžeta projektu. Ir nozares, kurām neveicas 40
Saeima šodien trešo dienu galīgajā lasījumā turpinās skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu. Darbs pie budžeta pakotnes apstiprināšanas tika sākts ceturtdien, kad tika pieņemtu teju visi budžetu pavadošie likumu grozījumi. Piektdien deputāti sāka skatīt pašu valsts budžeta projektu, izskatīja 265 no 356 jeb trīs ceturtdaļas budžeta likumprojektam iesniegto priekšlikumu, taču līdz gala lēmuma pieņemšanai netika, atliekot to uz sestdienu.
Politiķi ir solījušies budžetu neskatīt pa naktī, tāpēc valsts finanšu pamatdokumenta izskatīšana iestiepusies arī nedēļas nogalē. Budžeta skatīšanā kā pamatdarba stundas iepriekš noteikts laiks no plkst.9 līdz 21, ko deputāti arī ievēro.
Piektdienas priekšpusdiena deputāti vēl debatēja gana aktīvi, bet uz vakarpusi viņu aktivitāte manāmi pierima, tribīnē kāpēji jau tika pat kaunināti, līdz ar to darba temps būtiski auga,
tomēr arī šādā tempā līdz finišam tikt neizdevās un gala lēmums gaidāms sestdien. Kopumā debatēm divās dienās kopā ar pārtraukumiem tikušas atvēlētas 24 stundas.
Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču līdz šim atbalstu guvusi vien pāris priekšlikumi budžeta projekta papildināšanai – faktiski opozīcijas priekšlikums par 20 000 eiro piešķiršanu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un parlamenta priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikums par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā.
Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka “deputātu kvotu”, proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot, un līdz šim šis solījums ticis ievērots.
Valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Pēc budžeta pieņemšanas attiecīgie skaitļi pie nepieciešamības tiks precizēti atbilstoši galīgajā lasījuma redakcijai.
Otrajā budžeta skatīšanas dienā Saeima izskatīja 265 no 356 jeb trīs ceturtdaļas budžeta likumprojektam iesniegto priekšlikumu, taču līdz gala lēmuma pieņemšanai netika, atliekot to uz sestdienu.
Budžeta debašu otrajā dienā dominēja opozīcijas aicinājumi piešķirt vairāk naudas iekšlietu, izglītības un satiksmes jomas vajadzībām. Priekšpusdiena deputāti vēl debatēja gana aktīvi, bet uz vakarpusi viņu aktivitāte manāmi pierima, tribīnē kāpēji jau tika pat kaunināti, tomēr arī šādā tempā līdz finišam tikt neizdevās un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) turēja apņemšanos un plkst.21 izziņoja pārtraukumu līdz sestdienas rītam.
Kopumā debatēm divās dienās kopā ar pārtraukumiem tikušas atvēlētas 24 stundas.
Opozīcijā deputāti šodien Saeimas debatēs mudināja koalīciju un valdību atbalstu iekšlietu darbiniekiem tuvināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru atbalsta līmenim, tajā skaitā, palielināt atalgojumu policistiem un robežsargiem. Šie priekšlikumi tika noraidīti.
Koalīcijas pārstāvji atbildēs norādīja uz papildu 70 miljonu eiro piešķiršanu 2024.gadā un solīja, ka lielāks budžeta pieaugums iekšlietām tikšot sagatavots uz 2025.gadu.
Atbalstu guva vien pāris priekšlikumi budžeta projekta papildināšanai. Oficiāli kā Budžeta un finanšu (nodokļi) komisijas, bet pēc būtības kā opozīcijas priekšlikums tika atbalstīta 20 000 eiro piešķiršana cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tāpat Saeima šodien atbalstīja parlamenta priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā.
Saeima neatbalstīja opozīcijas partiju deputātu aicinājumu atgriezt proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumam starp valsts un pašvaldību budžetiem, ko 13.Saeimā mainīja.
Valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.
Novembra sākumā valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka 2024.gada budžetā nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepaaugstina nodokļu slogu iedzīvotājiem.
Tāpat, veidojot budžetu, ņemta vērā ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākajos gados budžeta strukturālais deficīts plānots 0,5% no IKP, atkāpi paredzot vienīgi investīcijām aizsardzībā un iekšējā drošībā, kā arī krīžu seku mazināšanai.
Ašeradens uzsvēra, ka ar šo budžetu paredzēta virzīšanās uz finansējuma palielināšanu aizsardzībai 3% no IKP apmērā 2027.gadā un 2,5% no IKP iekšējās drošības stiprināšanai 2026.gadā.
Finanšu ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums 2024.gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 1,659 miljardu eiro apmērā.
Budžeta sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2024.gadam 45,524 miljardu eiro apmērā, 2025.gadam 48,338 miljardu eiro apmērā un 2026.gadam 51,122 miljardu eiro apmērā. Budžeta sagatavošanā izmantota IKP pieauguma tempa prognoze 2024.gadam 2,5%, 2025.gadam 2,9%, 2026.gadam 2,9%.
Savukārt budžeta sagatavošanā izmantotā inflācijas prognoze 2024.gadam ir 2,2%, 2025.gadam – 2,5%, bet 2026.gadam – 2,3%.
Budžeta izlīdzinātie izdevumi 2024.gadā noteikti 2,68 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātie izdevumi 1,62 miljardi eiro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātie izdevumi 701,747 miljoni eiro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātie izdevumi 358,551 miljons eiro eiro.
Ar budžeta likumprojektu koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2024.gadā noteikti 13,578 miljardi eiro, 2025.gadā 13,725 miljardi eiro un 2026.gadā 14,116 miljardi eiro.
