Saeimā izmeklēs banku sektorā notiekošo: izvērtēs arī finanšu nozarē veikto “kapitālo remontu” 8
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izveido pirmo 14. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Pirmā 14. Saeimas izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija plāno izvērtēt pēdējo gadu notikumus finanšu un banku sektorā. Pēc partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera iniciatīvas opozīcija savāca vienas trešās daļas deputātu parakstus, kas nozīmē, ka Saeimai ir jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija. Tajā būs vienāds skaits deputātu no katras frakcijas, līdz ar to opozīcijai komisijā būs vairākums.
No diezgan sarežģītā izmeklēšanas komisijas nosaukuma secināms, ka tā sešu mēnešu laikā (termiņu var arī pagarināt) plāno izvērtēt vairākus notikumus – vispirms tas ir finanšu sektora “kapitālais remonts”, kas palīdzēja Latvijai neiekļūt pelēkajā zonā.
Taču, pēc iniciatīvas iesniedzēju domām, tas ir atstājis negatīvas sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu.
Komisija arī izmeklēs “PNP” bankas novešanu līdz maksātnespējai, kā arī apstākļus, kādos notikusi “ABLV” bankas piespiedu pašlikvidācija. Izmeklēšanas komisijas plānos ir arī izpētīt “Baltic International Bank” (“BIB”) darbības apturēšanu.
Par komisijas darbības mērķiem ziņoja A. Šlesers, kurš īpaši pievērsās “PNP” bankai, kuras maksātnespēju nosauca par “izlaupīšanu”. Viņš te saredzot arī partijas “Konservatīvie” politiķu Jura Juraša un Jāņa Bordāna iespējamo lomu, tāpēc abus politiķus aicināšot uz iztaujāšanu komisijas sēdē. Pēc Šlesera domām, arī ārvalstu banku darbība Latvijā netiekot pilnvērtīgi kontrolēta, jo tie, kuriem tas būtu jādara, esot šajās bankās ņēmuši kredītus.
Par izmeklēšanas komisijas izveidošanu parakstījās deputāti no “Latvijas pirmajā vietā”, “Stabilitātei”, kā arī Zaļo un zemnieku savienības. Viktors Valainis (ZZS) sēdē paskaidroja, ka frakcija atbalstījusi šo iniciatīvu, jo arī tās deputāti redzot, kādas sekas uz investīciju piesaisti ir atstājis finanšu sektora “kapitālais remonts”.
V. Valainis minēja piemēru par kādu ārvalstu investoru, kas vēlējies sākt uzņēmējdarbību vienā reģionā, bet nav varējis atvērt bankā kontu.
Taču pēc tam viņš šo rūpnīcu esot būvējis Lietuvā, kur šādu birokrātisku šķēršļu neesot bijis. “Ja investīcijas no Rietumiem nevar ienākt Latvijā lielās birokrātijas dēļ, tad kaut kas nav kārtībā. Kaimiņu valstīs šos pašus darījumus var veikt daudz ātrāk,” teica V. Valainis.
No valdošajām partijām uzstājās tikai Edmunds Jurēvics (“JV”), kurš atzina, ka Satversme un Saeimas Kārtības rullis paredz ne mazāk kā 34 deputātiem iespēju ierosināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, ko parlaments nevar ignorēt. Taču deputātam šķiet, ka iniciatoru patiesais mērķis ir saistīts ar nostalģiju pēc 90. gadiem un tajā valdošo kārtību.
“Latvija izdarīja milzīgu darbu, lai Latvija neiekļūtu pelēkajā zonā un atjaunotu savu reputāciju,” piebilda E. Jurēvics. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir viens no opozīcijas darbības paņēmieniem, bet pēdējās Saeimās to darbības efektivitāte ir gājusi mazumā.
