Saeimā debates, kas var būt “latvietis” pēc pases 4
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi.
Grozītais likums dod iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi. Līdz šim mainīt tautības ierakstu varēja persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.
Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemnieki Latvijā nevar, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā.
Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas.
Saeima no likumprojekta šodien izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai.
Saeimas debašu laikā deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) izteicās, ka viņam nebūtu žēl, ka kolēģa Andreja Judina (“Vienotība”) pasē būtu ieraksts “latvietis”, taču viņam būšot ļoti žēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ierēdņu, kuriem varētu nākties pārbaudīt, vai pretendents ir atbilstošs ierakstam “latvietis”, kā arī piederīgs latviešu kultūrai.
Deputāts ironiski prognozēja, ka PLMP ierēdņiem nāktos pārbaudīt to, kā ieraksta “latvietis” pretendenti dejo plaukstiņpolku, vai to, cik tautasdziesmu prot. “Tas varētu ierēdnim būt par smagu,” ironizēja Līdaka.
Tāpat politiķis pauda pārliecību, ka to, vai pretendents jūt piederību latviešu kultūrai, pierādīt ir ļoti sarežģīti. “Jums būtu grūti noteikt, kādas ir manas patiesās jūtas pret jums [Judinu]. Jūs varat nojaust tās, bet tās noteikti nav pierādāmas. Sajūtas nekādi nevar kalpot par pierādāmu faktu,” uzskata Līdaka.
Savu kritiku neslēpa arī Inguna Rībena (NA), kura priekšlikumu nodēvēja par vienu no absurdākajiem Saeimas vēsturē, kas teju novedīšot pie 1918.gada Latvijas Republikas pamatu graušanas. “Vai tiešām nav nekādu robežu?” viņa retoriski vaicāja.
Rībena izteicās, ka priecātos, ka ar tik vienkāršiem veidiem varētu palielināt latviešu skaitu. Viņa arī ironiski ierosināja uzņemt vairākus miljonus imigrantu. “Pamācīsim latviešu valodu, un latvietis gatavs, nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Absurds,” izteicās parlamentāriete.
Tikmēr Judins vairākkārt uzsvēra, ka nav paredzēti nekādi pārbaudījumi, lai noskaidrotu, cik lielā mērā persona izjūt piederību latvietībai. “Tas ir pašidentifikācijas jautājums. Ja persona uzskata, ka ir latvietis, nevienam nav pamata apšaubīt viņa attieksmi,” pauda Judins.
Arī vairāki citi konkrētās normas atbalstītāji uzsvēra, ka likuma izmaiņu mērķis nav ieviest kādas latvietības pārbaudes, bet gan demonstrēt latviešu un valsts atvērtību, kas varētu veicināt sabiedrības saliedētību, taču viņi palika mazākumā.
