Izaicina Satversmes tiesu? Latgales deputātu grupa negrib pieļaut Varakļānu nonākšanu Madonas novadā 34
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lemjot par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas bija sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru Varakļānu novada teritorija – Varakļāni un Murmastiene – bija izslēgta no Rēzeknes novada, Saeimas vairākums pēc Latgales deputātu grupas priekšlikuma nobalsoja, ka Varakļānu teritorija paliek Rēzeknes novadā.
Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) aicinājis projektu atdot atpakaļ Administratīvi teritoriālās reformas komisijai. Sēdē līdz 1. jūnijam tika izsludināts pārtraukums.
Priekšlikumu bija iesnieguši deputāti Edmunds Teirumnieks (NA), neatkarīgā deputāte Janīna Kursīte, Janīna Kursīte-Pakule (NA), Juris Rancāns (JKP), neatkarīgais deputāts Andris Kazinovskis un Jānis Tutins (“Saskaņa”).
Ierosinājumu atbalstīja arī viņu pārstāvēto partiju deputāti. Tas pārsteidza opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputātu Viktoru Valaini, kurš “Latvijas Avīzei” teica, ka šeit jau ir jārunā par “mazo konstitucionālo krīzi”.
Viņaprāt, šeit ļoti nozīmīgs būs Valsts prezidenta viedoklis, jo, ja šāds likums tiktu pieņemts un stātos spēkā, būtu jārunā par Saeimas atlaišanu. Tas esot kaut kas nepieredzēts, ka Saeima ignorē Satversmes tiesu, kuras spriedums nav pārsūdzams.
Izskatīšanai Saeimas sēdē bija sagatavots arī “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”. Pašvaldību vēlēšanas abās pašvaldībās iecerēts pārcelt no 5. jūnija uz 11. septembri.
Līdz šā likuma izskatīšanai Saeima netika. Bija paredzēts, ka jaunās domes uz pirmo sēdi sanāks 1. oktobrī. Līdz tam pašvaldībās, kuru deputātu pilnvaras beigsies 1. jūlijā, strādātu pagaidu administrācija.
Pretēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumam pagaidu administrācijā apstiprināt ministriju pārstāvjus, pēc diskusijām Administratīvi teritoriālās reformas komisijā pirmdien tika nolemts, ka Madonas un Rēzeknes novadā pagaidu administrācijā ir šo teritoriju tagadējie pašvaldību vadītāji.
Vēlēšanu datums izraudzīts pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ierosinājuma, jo vēlēšanu sagatavošanai ir vajadzīgs laiks, lai partijas varētu no jauna iesniegt kandidātu sarakstus, atkārtoti ir jāorganizē balsošana pa pastu, vēlētājiem jādod iespēja mainīt vēlēšanu iecirkni.
Tāds ir bijis arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lūgums, lai tehniski izveidotu vēlētāju reģistru. Madonas un Rēzeknes novada domes tiks ievēlētas uz īsāku termiņu, jo to pilnvaras beigsies reizē ar pārējām pašvaldībām 2025. gada jūnijā līdz ar jauno domju sanākšanu.
Pārvaldi uzticētu vietējiem
Viens no strīdīgajiem jautājumiem bija par novadu pārvaldi laikā no 1. jūlija līdz 1. oktobrim. VARAM piedāvāja pagaidu administrācijā iecelt ministriju pārstāvjus, rosinot Madonas novadā to izveidot VARAM valsts sekretāra vietnieces Elitas Turkas vadībā, tajā ieceļot arī Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ierēdņus.
Savukārt Rēzeknes novada administrācijas vadību bija plānots uzticēt VARAM vadošajam ekspertam Arnim Šultam, tajā iekļaujot arī pārstāvjus no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas.
Atbildīgās komisijas sēdē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Kristīne Kinča norādīja, ka pagaidu administrāciju ieceļ tad, kad pašvaldības dome ir atlaista, bet šajā gadījumā viena no pašvaldībām ir uzvarējusi Satversmes tiesā.
Bija ierosinājums pagarināt visu domju pilnvaras, bet, kā atgādināja J. Pūce, tad runa ir ne tikai par Madonas un Rēzeknes novadu, bet arī par Viļānu, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadiem.
Atbildīgā komisija atbalstīja ierosinājumu, ka Madonas novada pagaidu administrāciju vadīs Madonas novada priekšsēdis Agris Lungevičs (ZZS), tajā būs arī Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats (“Vienotība”, iepriekš izsludinātajās vēlēšanās kandidēja no NA), Ērgļu novada priekšsēdis Guntars Velcis (vēlēšanās nekandidēja), Lubānas novada priekšsēdētājs Tālis Salenieks (kandidēja no NA) un Varakļānu novada priekšsēdētājs Māris Justs – viņš Rēzeknes novada vēlēšanās nestartēja, bet apsver iespēju kandidēt uz Madonas novada domi.
Rēzeknes novada pagaidu administrācijā plānots iecelt Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju Monvīdu Švarcu (“Vienotība”) un Viļānu novada domes priekšsēdētāju Jekaterinu Ivanovu (“Saskaņa”).
M. Švarcs bija viens no tiem, kas pagājušajā piektdienā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē iebilda pret VARAM ieceri pašvaldībās iecelt pagaidu administrāciju, kas sastāv no ministriju ierēdņiem, jo šajā laika posmā novados ir jāsagatavo ļoti nozīmīgi politiskie dokumenti – attīstības programma un jaunās administratīvās struktūras projekts.
M. Švarcs uzsvēra: “Mēs neesam zaudējuši uzticību. Cilvēki no malas svešā vietā nevarēs tik svarīgus politiskus uzdevumus veikt.”
Izslēdz attīstības centru sarakstu
Satversmes tiesa savā nolēmumā bija norādījusi arī uz to, ka Varakļānu novads ir iekļauts pašvaldībā, kurai nav attīstības centra, kas bija viens no reformas kritērijiem. Rēzeknes novadam tas ir lielās pilsētas – Rēzeknes – teritorijā.
Kā Saeimas komisijas sēdē piektdien norādīja Rēzeknes novada priekšsēdis M. Švarcs, tad “Rēzeknes pilsēta uzskata, ka viņiem ar lauku teritoriju vispār nav jārunā”.
M. Švarca ieskatā, tādā gadījumā visās teritorijās, kur izveidoti novadi bez attīstības centra, būtu jārīko jaunas vēlēšanas. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova iepriekš preses konferencē uzsvēra, ka Satversmes tiesa vērtē situāciju tikai tajās pašvaldībās, kas ir vērsušās Satversmes tiesā.
Satversmes tiesā vēl ir 14 pašvaldību pieteikumi, kas apvienoti vienā lietā, kurā nolēmums paredzēts jūnija beigās. Divas no šīm pašvaldībām – Ozolnieku novads Jelgavas novadā un Ilūkstes novads Augšdaugavas novadā – ir iekļautas pašvaldībās bez attīstības centra, kas abos gadījumos atrodas lielās pilsētas teritorijā.
Taču, Varakļānu novada gadījumā bija skaidrs alternatīvs piedāvājums, pie kuras pašvaldības šo teritoriju pievienot, bet par Ilūksti un Ozolniekiem šāda alternatīva nav skaidra, kas tika atzīts arī Saeimas sēdē.
Jānis Dombrava (NA) ierosināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu papildināt ar nacionālās nozīmes un reģionālās nozīmes attīstības centru sarakstu, uzskatot, ka tā varēs izvairīties no nelabvēlīgiem ST spriedumiem nākotnē.
Priekšlikums paredzēja esošo attīstības centru sarakstu papildināt ar Maltu, kas atrodas Rēzeknes novadā, Ilūksti, Ozolniekiem, Salaspili, Saulkrastiem, Grobiņu, kas ir Dienvidkurzemes novada centrs, kā arī Ugāli Ventspils novadā.
Iepriekš Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis norādīja, ka nevienā likumā šāda saraksta nav, jo tas ir noteikts attīstības plānošanas dokumentos. Tādam ierakstam likumā nav juridiskas nozīmes.
E. Danovskis arī atgādināja, ka Saeima ir devusi uzdevumu valdībai veikt pētījumos balstītu izvērtējumu par potenciālajiem attīstības centriem, par to ziņojot Saeimai. Atsaucoties uz Juridiskā biroja viedokli, J. Pūce ierosināja izslēgt no likuma attīstības centru sarakstu, kas tika atbalstīts.
Par to nobalsoja 34 deputāti, pret bija 28, taču 20 parlamentārieši sēdē nepiedalījās, bet vēl 18 nebalsoja, starp viņiem bija arī koalīcijas pārstāvji.
J. Pūce norādīja, ka kādas vietas ierakstīšana attīstības centru sarakstā nenozīmē, ka tā atbilst šim statusam ar atbilstošu infrastruktūru un ekonomiskās attīstības rādītājiem. Saeima nevar patvaļīgi noteikt centrus bez pētījumos balstīta izvērtējuma.
