Saeimā iesniedz sabiedrības iniciatīvu par kažokzvēru aizsardzību 15
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” ceturtdien Saeimā iesniedza pilsonisko iniciatīvu par kažokzvēru aizsardzību, kuru interneta vietnē “manabalss.lv” parakstījuši vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas pilsoņu, novēroja aģentūra BNS.
Pārstāvot to dzīvnieku tiesības, kas pašlaik tiek nogalināti Latvijas zvēraudzētavās, iniciatīvu parlamentā simboliski iesniedza milzu ūdele.
“Dzīvnieku brīvības” valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons žurnālistiem pēc iniciatīvas iesniegšanas sacīja, ka šī ir pirmā iniciatīva, kas veltīta dzīvnieku aizsardzībai. “To parakstot, Latvijas pilsoņi pauž, ka tiesiski ir aizsargājamas ne tikai viņu intereses, bet arī dzīvnieku. Pašā iniciatīvas tekstā ir pausts, ka rūpnieciskajās zvēraudzētavās, kas šobrīd darbojas Latvijā, nav iespējams nodrošināt dzīvniekiem kaut cik normālu dzīvi. Ētisku apsvērumu dēļ šī nozare būtu jāaizliedz,” viņš uzsvēra.
Organizācija “Dzīvnieku brīvība” iepriekš norādījusi, ka iniciatīvas mērķis ir panākt kažokzvēru audzēšanas pakāpenisku aizliegumu Latvijā, dodot šīs nozares uzņēmējiem laiku darbības pārstrukturizēšanai un citu, valsts ilgtspējīgai attīstībai atbilstošāku uzņēmējdarbības virzienu īstenošanai.
Iniciatīvas iesniedzēji uzsver, ka dzīvnieku audzēšana kažokzvēru ieguvei būtu aizliedzama ētisku apsvērumu dēļ – ir nepieņemami turēt ieslodzījumā un nogalināt dzīvniekus, lai ražotu izstrādājumus, pēc kuriem mūsdienās nav objektīvas nepieciešamības. Tāpat iniciatīvai pievienoti materiāli un atsauces uz zinātniskiem pētījumiem, kuri demonstrē to, ka humāna kažokzvēru audzēšana nav iespējama.
Tāpat iniciatīvas iesniedzēji norāda uz kažokādu kaitējumu videi – vienas zvērādas iegūšanai tiek patērēti dabas resursi un radīts piesārņojums – CO2 izmeši, izkārnījumi, smakas, ķīmiskās vielas, ko izmanto kažokādu apstrādei. Zvēraudzētavās audzētā Amerikas ūdele izbēgšanas gadījumā viegli adaptējas vidē un rada izmiršanas risku vietējo sugu dzīvniekiem, putniem un zivīm. Būtisks jautājums ir arī par zvēraudzēšanas ietekmi uz cilvēkiem, kas spiesti dzīvot audzētavas apkārtnē, ciešot no smakām, piesārņojuma un plēsīgo putnu un mušu invāzijas.
“Dzīvnieku brīvība” kā šādu negatīvu piemēru audzētavu ietekmei uz cilvēkiem min situāciju Vērgalē, kur nesen pabeigtās Latvijā vismodernākās zvēraudzētavas radītās mušu invāzijas dēļ tuvējā ciematā laiku bija jāslēdz bērnudārzs. Iedzīvotāji ir izmisumā par drausmīgo smirdoņu, sēņotāji mežā atrod pūstošas ūdeļu barības – gaļas subproduktu – kaudzes, bet apkārtnes grāvjos ūdens vietā plūst virca un izkārnījumi, uzsver biedrība.
Iniciatīvas iesniedzēji uzskata, ka Latvijai ir jāpievienojas to progresīvo valstu lokam, kas aizliegušas dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei, paužot stingru nostāju, ka šī nozare ir pretrunā gan ar Latvijas ekonomiskās izaugsmes vadmotīvu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē”, gan valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm, kas ietver ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet arī sabiedrības morālo briedumu un mūsdienīgu pasaules uzskatu.
Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) uzsver, ka kažokzvēru audzēšana dod būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecības sfērai.
Kā norādīja LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne, neraugoties uz portālā “manabalss.lv” savāktajiem iedzīvotāju parakstiem par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanai valstī, LOSP atbalsta jomas turpmāku pastāvēšanu un attīstību Latvijā.
“LOSP aicina Saeimu neatbalstīt biedrības “Dzīvnieku brīvība” iesniegtos parakstus par nozares likvidēšanu, jo ir absurdi lemt šādā tuvredzīgā perspektīvā ar domu, ka likvidējot nozari, tiks aizsargāti kažokzvēri. Vienkārša aritmētika ir tāda, ka tiks atvērtas durvis citai valstij un mēs kļūsim no produkcijas ražotājiem par eksportētājiem, sildot citas valsts ekonomiku, nodrošinot darbavietas citas valsts iedzīvotājiem, kā tas ir noticis Lielbritānijā, kur nozares aizliegums veicinājis jaunu fermu būvniecību Dānijā,” sacīja Garkalne.
Viņa norādīja, ka, aizliedzot kažokzvēru nozares pastāvēšana, Latvijai tiks liegta iespēja izmantot tās eksporta iespējas, nodokļu iemaksu valsts budžetā, kā arī valstij radīsies zaudējumi saistībā ar darbavietu potenciāla zaudējumu, kas zvēraudzētājiem veidotu vairāku desmitu miljonu eiro lielu kompensāciju apjomu.
Tāpat Garkalne uzsvēra, ka Latvijas kažokzvēru audzētāji stingri pieturas pie labturības standartu ievērošanas, tostarp kažokzvēru audzēšanas saimniecības vairākas reizes aicinājušas interesentus iepazīties ar apstākļiem, kādos tiek turēti dzīvnieki.
Garkalne norādīja, ka Latvijas zvēraudzētavās pilnībā tiek ievēroti visi Latvijas un Eiropas Savienības (ES) noteiktie standarti un direktīvas, kā arī regulāri tiek veiktas Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes. Savukārt nozres saimniecības atestē Latvijas Zvēraudzētāju asociācija, kā arī Kopenhāgenas un Helsinku kažokādas izsoles.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsvēra, ka valstī vairāk uzmanības jāvērš uz jebkuras nozares attīstību, nevis iznīcināšanu. “Mums vairāk uzmanība ir jāvērš uz jebkuras nozares attīstību un stabilizēšanu, nevis iznīcināšanu, jo kažokzvēru nozares attīstībā ir ieguldīti milzīgi finanšu resursi, lai tiktu nodrošinātas jaunākās tendences dzīvnieku labturības jautājumos. Vai tiešām uz emocijām un nepamatotas informācijas bāzes var iznīcināt nozari, papildinot bezdarbnieku rindas ar 500 nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem,” sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Treibergs.
Viņš pauda pārliecību, ka, aizliedzot nozares pastāvēšanu Latvijā, netiks glābti kažokzvēri, bet nozare nostiprinās tās pozīcijas citās valstīs – patērētāju skaits nemazināsies. Treibergs atzīmēja, ka ir nozares, kurās ir vēl lielāka dzīvnieku koncentrācija, līdz ar to arī traumētu un brāķētu dzīvnieku skaits, iespējams, ir pat lielāks.
Padomē arī atzīmēja, ka nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā un tās likvidēšana būtu vieglprātīga. 2013.gadā kažokzvēru audzēšanas nozare Latvijai ir nodrošinājusi eksporta pienesumu – 30,7 miljonu eiro apmērā, kā arī nodokļu iemaksas valsts budžetā 3,2 miljonu eiro apmērā un darbavietas aptuveni 500 cilvēkiem.
