Vai krīzes laikā valsti vadīs cilvēki ar samazinātu atalgojumu? Saeima iesaldē ministru algas 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pieņēmusi likuma izmaiņas, kas paredz ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī Valsts kontroles algu nākamajā gadā saglabāt šā gada atalgojuma līmeni.
Koalīcijas partijas šādus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā bija iesniegušas, atsaucoties uz vairāku ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī Valsts kontroles vadības lūgumu uz gadu iesaldēt viņu algas, ņemot vērā Covid-19 radīto krīzi valstī.
Taču Saeima noraidīja pārējās iniciatīvas par izmaiņām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmā.
“Attīstībai/Par” deputāti bija ierosinājuši noteikt brīvprātīgu iespēju atteikties no atlīdzības vai tās daļas. Tiem, kas to nolemtu, par savu nodomu tad būtu jāinformē institūcija, kas izmaksā algu.
Šo ietaupīto naudu pēc tam ieskaitītu Veselības ministrijas budžetā.
Krista Baumane (“AP”) sēdē sacīja, ka atteikšanās no algas jāparedz kā brīvprātīga iespēja tiem, kuri to vēlas, bet atlīdzības sistēmu nevajadzētu sabojāt.
“Vai tiešām jūs vēlaties, lai krīzes laikā valsti vada cilvēki ar samazinātu atalgojumu,” piebilda politiķe.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un vēl vairāki deputāti šo nosauca par populistisku ierosinājumu, minot vairākus iemeslus. Jau tagad politiķi varot savas algas ziedot labdarībai, kā arī atteikties no piemaksām vai kompensācijām, ko viņi nesteidzot darīt.
Taču, ja likumā būs paredzēta šāda norma, tas radītu papildu administratīvo slogu iestādes grāmatvežiem, norādīja Jānis Butāns (JKP).
“KPV LV” deputāti savukārt bija rosinājuši iesaldēt arī pašvaldību politisko amatpersonu algas, kas izraisīja ilgas debates. Vispirms jau tāpēc, ka novadu un pilsētu domes pašas nosaka savas vadības algu, kas nedrīkst pārsniegt noteiktos griestus.
Taču, kā norādīja Viktors Valainis (ZZS), viņam esot grūti iedomāties kādu pašvaldību, kas tagad varētu lemt par sava priekšsēža un viņa vietnieka atalgojuma paaugstināšanu, jo pēc pašvaldību budžetu ieņēmumu daļas samazināšanas tām vairāk jādomā, kur ko varētu ietaupīt.
Ar opozīcijas deputātu vienisprātis bija arī Krišjānis Feldmans (JKP), kuram savulaik kā Rīgas domes deputātam alga ir bijusi ap 700 eiro, bet novados tā ir vairākkārt mazāka, jo pašvaldību deputāta amats ir savienojams ar citu darbu. “KPV LV” priekšlikums gan paredzēja atalgojuma iesaldēšanu domes vēlētām amatpersonām, norādīja Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
Viņaprāt, to nevarot atstāt pašvaldību lemšanai, kam piekrita arī partijas biedrs Māris Možvillo, atsaucoties uz Alojas novada domes pieredzi, jo vēl nesen tajā strādāja. “Mazo pašvaldību vadītāji katru gadu palielināja algas.
Man nebūtu žēl, ja alga pieaugtu tiem, kas iet un cīnās par savu iedzīvotāju interesēm, bet ne tiem, kas pieņem nepārdomātus lēmumus,” piebilda M. Možvillo, kurš kā ierindas domes deputāts mēnesī saņēmis 81 eiro. Arī šis priekšlikums tika noraidīts.
Saeimas atbalstītie grozījumi paredz, ka Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algas nākamgad nepieaugs un arī 2021. gadā, piemērojot koeficientu, tiek piesaistītas valstī strādājošo vidējai algai 2018. gadā, kas bija 1004 eiro mēnesī.
Savukārt valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu bāzes mēnešalgas apmērs ir Valsts kancelejas publicētais bāzes mēnešalgas apmērs 2020. gadā.
Likums stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Par to nobalsoja 70 deputāti, pret bija 13 frakcijas “Attīstībai/Par” deputāti. Jau iepriekš Saeima iesaldēja Valsts prezidenta algu, bet Saeimas deputātiem tā paliks nemainīga visu šīs Saeimas pilnvaru laiku, ko Saeima nolēma jau pērn.
