Saeima ieklausās Latvijas senioru priekšlikumos 0
Latvijas senioru vēlmes un problēmas sociālajā, veselības aprūpes un digitālās pratības jomās ir sadzirdētas, un ministrijām līdz gada beigām jāsniedz aprēķini un priekšlikumi konkrētiem pasākumiem, lai Latvijas Pensionāru federācijas rezolūcijā iekļautie jautājumi tiktu risināti, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
30.septembrī 100 aktīvākie Latvijas Pensionāru federācijas biedri no visiem reģioniem tikās parlamentā, lai spriestu par senioriem aktuāliem jautājumiem. Šāds pasākums Saeimā notika pirmo reizi, un tā rezultātā tapa rezolūcija, kura izskatīta Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, uzņemoties uzrauga lomu, lai senioru prasības tiktu izpildītas.
A.Bērziņš akcentē, ka Saeima nopietni strādās pie tā, lai Latvijas Pensionāru federācijas izstrādātā rezolūcija neiegultu dokumentu plauktos, bet būtu pamats mērķtiecīgam darbam pie cieņpilnas, pieejamas un efektīvas veselības aprūpes nodrošināšanas, digitālo pakalpojumu pieejamības un Latvijas pensiju sistēmas uzticamības vairošanas.
Viena no rezolūcijā ietvertajām prasībām ir saistīta ar pensiju indeksāciju un senioru labklājības politikas īstenošanu, akcentējot mazo un vidējo pensiju saņēmēju situāciju.
Jau šogad, oktobra sākumā veicot pensiju indeksāciju, pensijas palielinājās no 6,5 līdz 10% un indeksējamās pensijas apmērs, salīdzinot ar pērno gadu, palielinājās par 74 eiro – līdz 683 eiro. Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks indekss tika piemērots.
Labklājības ministrs Uldis Augulis sarunās par 2025.gada valsts budžetu panācis, ka pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts no pašreizējiem 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) uz 12 000 eiro gadā (1000 eiro mēnesī).
Latvijas Pensionāru federācija akcentējusi arī nepieciešamību pilnveidot pensiju sistēmu, lai uzlabotu pensiju aprēķināšanas caurskatāmību. Te iespējamie risinājumi ir bāzes pensijas modeļa izstrāde, iesaistot procesā nevalstiskās organizācijas un vienkāršā valodā sagatavot informatīvus materiālus par pensiju aprēķiniem.
Veselības aprūpes jomā seniorus satrauc valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība – ātra piekļuve speciālistiem, diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai, kā arī medikamentu dārdzība. Veselības ministrijai būs jāmeklē risinājumi arī tādos senioru aktualizētos jautājumos kā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība reģionos un to digitalizācija, lai pensionāri varētu bez grūtībām lietot elektroniskos rīkus medicīnisko pakalpojumu saņemšanai.
Digitalizācijas jautājumi senioriem ir svarīgi arī valsts un pašvaldību pakalpojumu izmantošanai, tāpēc Latvijas Pensionāru federācija rosina pakļaut visus e-pakalpojumus “senioritātes sertifikācijai”, lai pirms pakalpojumu digitālās versijas ieviešanas varētu pārliecināties, vai pensionāri ar viduvējām digitālām prasmēm spēj pastāvīgi un sekmīgi izmantot pakalpojumu.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija tiek arī aicināta katrā novadā, pilsētā un tās apkaimē nodrošināt valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, jo vientuļajiem pensionāriem ir nepieciešams atbalsts e-pakalpojumu izmantošanā.
Līdz gada beigām visas nozaru ministrijas tiek aicinātas izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā īstenot senioru vajadzības, veicot arī aprēķinus par nepieciešamo finansējumu. Nākamā gada sākumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīs ministriju sagatavoto informāciju un cer, ka varēs uzsākt diskusijas par konkrētiem pasākumiem, lai rezolūcijā ietvertie priekšlikumi tiktu ieviesti dzīvē.
