Deputāti nevar pagūt iedziļināties sarežģītās lietās, tāpēc veidos īpašu biroju 47
Saeimas sēžu vērotāji noteikti būs ievērojuši, ka viskarstākās un garākās debates parlamentā ir par jautājumiem – alkohola aprite, medības un makšķerēšana, dažādi nacionāli jautājumi un vēstures izpratnes atšķirības. Šīs lietas deputātiem ir saprotamas un par tām viņiem ir vienmēr savs viedoklis. Savukārt tādi specifiski jautājumi, piemēram, par finanšu disciplīnu, tiek pieņemti tikpat kā bez debatēm. Tādēļ arvien biežāk tiek spriests par nepieciešamību izveidot parlamentā jaunu institūciju, kas šīs sarežģītās un politiķiem garlaicīgās (bet ne mazāk svarīgās) lietas deputātiem izskaidrotu saprotamā valodā.
Par šāda pētniecības un analīzes biroja nepieciešamību dažādi eksperti un politiķi runā jau vairākus gadus. Tā mērķis būtu sniegt atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā, prognozējot Saeimas izskatāmo likumprojektu pieņemšanas sekas, kā arī analizējot jau spēkā esošo likumu darbību. Zināmā mērā līdzīgas funkcijas pašlaik veic Saeimas Juridiskais birojs, likumprojektu sekas analizē pašas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centrs, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, Valsts sekretāru sanāksme. Tomēr Saeimā nostiprinājies uzskats, ka parlamentam nepieciešama sava atsevišķa iestāde, jo ministriju veiktajai analīzei (par šo pašu ministriju gatavotiem likumprojektiem) ne vienmēr varot uzticēties. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs vērtējot tikai izskatāmo likumu atbilstību Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem, bet neveicot padziļinātu analīzi par to finansiālo ietekmi un citām sekām.
Uz šāda biroja nepieciešamību Latvijas parlamentā norādīts arī OECD pētījumos par ilgtspējīgas pārvaldības rādītājiem. “Saeima ir spiesta paļauties uz izpildvaras sniegumu bez iespējas to kontrolēt, apstrīdēt vai veidot zināšanās balstītu dialogu,” secināts vienā no šiem pētījumiem. Saeimas analītiskā dienesta nepieciešamība aktualizēta arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumos.
Līdzīgas institūcijas jau darbojas citu Eiropas valstu parlamentos. Piemēram, Zviedrijā kopš 2002. gada strādā parlamenta Novērtēšanas un izpētes vienība astoņu cilvēku sastāvā, kas palīdz Riksdāga komitejām izvērtēt pieņemtos likumus. Šveicē jau kopš 1992. gada izveidota līdzīga struktūrvienība Federālās asamblejas pakalpojumu departamentā. Lielbritānijā kopš 2002. gada Lordu palātā un Apakšpalātā izveidota struktūrvienība ar vidēji 18 – 20 politiski neitrāliem darbiniekiem. Arī mūsu kaimiņi izveidojuši līdzīgas iestādes. Lietuvas Seima Pētniecības nodaļa galvenokārt fokusējas uz sākotnējās ietekmes analīzi (ex ante jeb pirmspieņemšanas analīze). Savukārt pēc normatīvo aktu pieņemšanas to kvalitāti un sekas vērtē Tieslietu ministrija. Igaunijā Pētniecības departaments sniedz padomus parlamentāriešiem un izstrādā pētījumus sadarbībā ar citām iestādēm.
Saeimas administrācijas izstrādāts projekts paredz, ka Latvijā, ņemot vērā ierobežotos resursus, pētnieciskais birojs primāri nodarbotos ar pirmspieņemšanas analīzi. Šādam birojam būs nepieciešams vadītājs, kura mēnešalga saskaņā ar vienoto atalgojuma sistēmu svārstītos no 1584 līdz 2264 eiro. Savukārt darbiniekiem atalgojums plānots no 1253 līdz 1917 eiro. Tāpat Saeimas budžetā vajadzēs atrast līdzekļus telpu iekārtošanai, tehniskajam nodrošinājumam un daudzām citām jaunā biroja vajadzībām. Par iespējamo darbinieku skaitu gan pagaidām nav skaidrības, bet vismaz vienu varētu pārcelt no Eiropas lietu komisijas, kur uz prezidentūras laiku tika palielināts konsultantu skaits.
Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) atzinīgi vērtēja šāda biroja izveidi. “Deputāti vienkārši nevar pagūt iedziļināties visās sarežģītajās lietās, piemēram, par finanšu tirgu, tādēļ būtu nepieciešams kāds, kas var saprotami paskaidrot, kādas sekas būs katram likumprojektam tā pieņemšanas gadījumā,” teica L. Straujuma. Viņa arī norādīja, ka nevajadzētu šo biroju apkraut ar tehniskiem ikdienas darbiem, kā tas kļūdaini izdarīts ar Pārresoru koordinācijas centru, kuram tādēļ vairs neatliekot resursu analītiskajam darbam.
