Saeima gatavojas atgriezt “padomju laikus” ar uzņēmumu padomēm 19
Aizsedzoties aiz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, Saeimā tiek bīdīts cauri jauns Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, kas cita starpā paredz valsts uzņēmumos atjaunot padomes, kas savulaik tikušas dēvētas par partiju “barotavām”.
Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), kas pagājušonedēļ Saeimas sēdē ziņoja par šo likumprojektu, gan sola, ka jaunās padomes no vecajām atšķiršoties kā diena pret nakti. “Faktiski vienīgais kopīgais tām būs vārds “padome” un tas, ka tajās strādā cilvēki, nevis citplanētieši,” apgalvoja deputāte. Iepriekš padomes galvenokārt tika kritizētas par diviem trūkumiem. Pirmkārt, amati tajās tika piešķirti partijām pietuvinātiem cilvēkiem, kuriem bieži vien nebija nekādas saistības ne ar konkrēto jomu, ne uzņēmējdarbības vadību. Otrkārt, padomju locekļi saņēma nesamērīgi lielas algas. Tādēļ šīs struktūrvienības tautā jau bija iesauktas par “partiju barotavām”. Kalniņa-Lukaševica apgalvo, ka jaunais likumprojekts šos trūkumus novērsīšot: “Pirmkārt, atšķirīgas būs funkcijas, jo padomes būs atbildīgas par stratēģisko plānu izstrādi un kontroli. Otrkārt, likumā tiek stingri noteikts, ka padomē tiek virzīti nozares profesionāļi, kā arī noteikti atalgojuma veidošanās principi, lai tas būtu samērīgs.”
Saeimā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka par padomes locekli drīkst būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. Kalniņa-Lukaševica atzina, ka šie kritēriji ir diezgan vispārīgi un, visticamāk, uz trešo lasījumu tie tiks padarīti stingrāki, kā arī precizēti īpašos Ministru kabineta noteikumos.
Plānots, ka padomes locekļu atlīdzību noteiks akcionāru sapulce un Ministru kabineta izdoti noteikumi, ņemot vērā atalgojumu līdzīga izmēra privātajās kapitālsabiedrībās vai nozarē kopumā. Reizi gadā padomes locekļi drīkstēs saņemt prēmiju, bet ne vairāk kā četru mēneša atlīdzību apmērā.
Likums paredz, ka uzraudzības modelis ar padomju atjaunošanu no 2016. gada 1. janvāra attieksies tikai uz lielākajiem uzņēmumiem. Taču kopumā padomju atjaunošana varētu notikt trijos līdz desmit lielākajos uzņēmumos.
Tāpat likums paredz izveidot īpašu koordinācijas institūciju, kas izstrādās valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumus par darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem, konsultēs Ministru kabinetu, nodrošinās informācijas publiskošanu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, kā arī ikgadēja publiska pārskata sagatavošanu par valstij piederošajiem aktīviem. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, vai šī institūcija tiks veidota kā atsevišķs birojs vai kā struktūrvienība kādā no ministrijām vai Pārresoru koordinācijas centrā.
Kalniņa-Lukaševica un citi padomju atjaunošanas aizstāvji apgalvo, ka to pieprasa OECD, jo organizācija uzstājot, ka uzņēmumiem jābūt pārvaldītiem no politikas atdalītā veidā. Šo viedokli OECD pārstāvji šī gada aprīlī esot pauduši vēstulē ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), par to esot runāts arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Valsts uzņēmumu padomes tika likvidētas 2009. gada jūnijā, Valda Dombrovska pirmās valdības laikā. Taču augsne šim lēmumam pēc “Jaunā laika” frakcijas uzstājības tika sagatavota jau Ivara Godmaņa koalīcijā, kaut arī toreizējais premjers tam pretojies visiem spēkiem. “Ak tad tagad viņiem OECD prasības parādījušās. Bet vai tad pirms pieciem gadiem nebija OECD?” ironiski jautāja Godmanis. Tomēr viņš nevēlējās sīkāk komentēt pašreizējās koalīcijas vēlmi atjaunot padomes. “Tā būtu tikai tāda atriebīga tīksmināšanās. Lai sniegtu profesionālu vērtējumu, jāiepazīstas ar piedāvāto likumprojektu,” paskaidroja ekspremjers.
Daudz skarbāka savos izteikumos ir Saeimas deputāte Ilma Čepāne (“Vienotība”), kas pirms pieciem gadiem “Jaunā laika” rindās bija galvenā cīnītāja par padomju likvidēšanu. Tagad viņa “Vienotības” frakcijā palikusi gandrīz viena. “Būtībā mēs atgriežamies pie 2009. gada situācijas. Likums neparedz kritērijus ne valdes locekļu, ne padomes locekļu atalgojumam. Un priekšā vēl ir trešais lasījums. Tādēļ es aicinu kolēģus nekautrēties, bet iesniegt priekšlikumus, ka padomes tiek izveidotas jau ar 2015. gada 1. janvāri, nevis ar 2016. gada 1. janvāri, jo daudziem no šeit sēdošajiem, kas netiks pārvēlēti, tās noderēs,” Saeimas debatēs ironizēja Ilma Čepāne. Balsojumā pret padomju atjaunošanu bija tikai Čepāne, Andrejs Judins (“Vienotība”) un Augusts Brigmanis (ZZS).
