Saeima gatava operatīvi reaģēt 2
Ārkārtējās situācijas laikā īpašajā režīmā strādā arī Saeima, kura šajā laikā sanāks uz Saeimas un komisiju ārkārtas sēdēm tikai par jautājumiem, kas saistīti ar “Covid-19” izplatības ierobežošanu. Taču deputāti ir sagatavojušies tam, ka reaģēt varētu nākties ļoti īsā laikā, Saeimas vadība koordinē savu darbību ar Ministru kabinetu, kurā pieņemtie lēmumi ir operatīvi jāapstiprina parlamentā.
Drīz pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas arī Saeimā deputātiem, darbiniekiem un mediju pārstāvjiem pie ieejas parlamentā tika mērīta temperatūra. Daudzās vietās ēkās izvietoti dezinfekcijas līdzekļi, teju nepārtraukti ar tiem arī apstrādā durvju rokturus un kāpņu margas.
Ceturtdien Saeimas prezidijs vēl nebija izsludinājis piektdien paredzēto ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā plānots iekļaut dienu iepriekš valdībā pieņemto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” izplatību.
Taču visiem deputātiem jau bija nosūtītas īsziņas ar informāciju, ka piektdien ir plānota šāda sēde, “Latvijas Avīzei” pastāstīja Saeimas priekšsēdes biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”). Saziņā ar frakciju vadītājiem ir arī apzināts, cik deputātu varētu uz to ierasties. Saeima komandējumus atcēlusi jau no marta sākuma, bet koalīcijas deputāti tolaik tajos centās nedoties arī politisku iemeslu dēļ, lai varētu 2. lasījumā pieņemt grozījumus pašvaldību reformas likumā.
Taču tie deputāti un darbinieki, kuri marta sākumā vēl bija ārvalstīs, strādājot attālināti. Šādā režīmā savus pienākumus veic arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Viņa no 29. februāra līdz 6. martam uzturējās darba vizītē ASV, kā ziņoja Saeimas Preses dienests.
Arī likumu par pasākumiem, kas vērsti uz “Covid-10” izraisīto seku mazināšanu, parlaments plānojot pieņemt vienā dienā. Savukārt par ekonomikas ministra kandidāta Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) apstiprināšanu parlaments varētu lemt nākamajā nedēļā. “Man ir sajūta, ka politiskās batālijas ir aizgājušas malā. Kā koalīcija, tā opozīcija vēlas sabiedrībai dot sajūtu, ka esam gatavi mobilizēties,” sacīja I. Lībiņa-Egnere.
Iepriekšējā Saeimas ārkārtas sēdē nepiedalījās vairāk nekā 20 deputāti. Parlamentāriešiem no reģioniem ļauts uz sēdēm nebraukt un tas nebūs neattaisnotais kavējums, apstiprināja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”). Par ārkārtas sēžu kavēšanu deputātus nesodīs, bet visi, kuriem vien ir iespējams, uz tām ierodas. “Saskaņa” esot ieteikusi palikt mājās arī gados vecākiem deputātiem.
A. Klementjevs sacīja, ka visām Saeimas struktūrvienībām ir rekomendēts, lai vismaz viens darbinieks atrastos parlamentā. Pārējie var strādāt attālināti, ja iespējams nodrošināt savu uzdevumu veikšanu. Savukārt Juridiskais birojs esot uz vietas pilnā sastāvā, ņemot vērā papildu atbildību, lai īsā laikā izvērtētu sagatavotos lēmumus un likumus.
Saeimas komisiju sēdes notiek tikai par neatliekamiem jautājumiem, kas saistīti ar ārkārtējo situāciju, teica A. Klementjevs. Līdz minimumam ir samazināts arī uz tām uzaicināto personu skaits, bet visi atnākušie tiek reģistrēti, pierakstot katra tālruņa numuru.
Šajā laikā arī tiek piedāvātas līdz šim reti praktizētās komisijas sēžu tiešraides, kuras ikviens var vērot Saeimas interneta mājas lapā tāpat kā parlamenta sēdes. Taču vienlaikus var parādīt tikai divas sēdes, tāpēc priekšroka ir tām komisijām, kas pirmās pieteikušās. Saeimas mājas lapā tiks ievietoti komisiju sēžu audioieraksti. Komisiju sēdēs deputāti arī izvietojas tā, lai atrastos cits no cita noteiktā attālumā.
