Saeimā – deputātes, māmiņas – vienmēr 0
Maija otrajā svētdienā, kā ierasts, sveicam visas sievietes, kam liktenis dāvājis iespēju kļūt par mātēm. Atvasītes pasaulē nākšana, kā zināms, nav tikai fizisks process. Bērns būtiski maina sievietes pasauli un skatījumu uz dzīvi.
Šoreiz ielūkojāmies aiz Saeimas durvīm un aicinājām deputātes, kuras vienlaikus ir arī māmiņas, padalīties pārdomās par to, vai viegli darbu Saeimā savienot ar rūpēm par ģimeni un bērniem. Lai sirsnības un mīļuma pilna Mātes diena!
Lai dzīvotu un strādātu Latvijā
“Vienotības” deputāte Lolita Čigāne ir mamma dvīņu puikām. Matīss un Kalvis (8) ir pieraduši, ka mamma bieži ir aizņemta, bet vienlaikus rēķinās ar to, ka brīvos brīžos viņi saņems nedalītu uzmanību un rūpes.
Lolita teic – puikas lepojas, ka mamma strādā Saeimā. Jau šobrīd viņi interesējas par politiku un, iespējams, zina par to savam vecumam pat pārāk daudz. Vai tas, ka Lolita ir māte, dažkārt palīdz labāk izprast Saeimā izskatāmos likumprojektus?
Jo cilvēks ir vecāks un pilnasinīgāk izdzīvo mātes lomu, jo viņš kļūst iecietīgāks, iejūtīgāks, iekšējā pasaulē bagātāks. Šāda pieredze nāk par labu jebkurā dzīves jomā, arī pieņemot likumprojektus, – atbild Lolita Čigāne.
Ziemā viņa atrod laiku, lai kopā ar ģimeni slēpotu. Vasarās visi kopā laivo un naktis pārlaiž teltīs. Ģimene labprāt arī ceļo un uzturas Zemgalē savās lauku mājās.
Neatkarīgi no tā, kādus dzīves ceļus dēli izvēlēsies, gribētu, lai viņi, pieauguši būdami, spēj priecāties par dzīvi un mācīties no tās. Ļoti ceru, ka viņi dzīvos un strādās Latvijā, – savām atvasēm vēl Lolita.
Bērns maina visu
Ivetas Grigules (Zaļo un zemnieku savienība) meitai Anetei drīz būs sešpadsmit. Viņa mācās Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 9. klasē. Savu atvasīti pasaulē ierodamies Iveta sagaidīja trīsdesmit divu gadu vecumā.
– Jau kopš agras bērnības Anete ir radusi būt patstāvīga un atbildīga par sevi. Jo arī visi mani iepriekšējie darbi bija ar nenormētu darba laiku. Turklāt kopš Anetes sešu mēnešu vecuma mēs dzīvojam divatā. Šobrīd, kad meita jau ir pusaudze, droši varu doties komandējumos arī uz vairākām dienām, bez raizēm atstājot viņu vienu mājās. Anetei tad nākas rūpēties arī par mūsu trīs suņukiem. Un zinu – viss būs kārtībā, – uzsver Iveta.
Sabiedrības mācības stundās meita mēdzot palepoties ar labām zināšanām par procesiem valstī, Saeimā un valdībā. Šajā jomā viņas zināšanas esot labākas nekā pārējiem klases biedriem.
Gribētos, lai brīvā laika ir vairāk. Laukos mūsu kūtī atradusies vieta diviem zirgiem. Mums abām ar meitu šie dzīvnieki ļoti patīk. Brīvajos brīžos dodamies izjādēs. Ziemā slēpojam. Kopā ar meitu cenšos pavadīt visu to brīvo laiku, kuru viņa man atvēl, jo draugi drīz mani droši vien izkonkurēs. Esmu ļoti laimīga, ka man ir meita. Bērns ar savu atnākšanu maina visu – liek paskatīties ar citām acīm uz pasauli, pārvērtēt lietas un cilvēkus, dod saturu un attaisnojumu dzīvei. Novēlu Anetei, lai viņa ir laimīga un apmierināta ar sevi un to, ko dara. Lai līdzās viņai vienmēr ir labi un krietni draugi, – novēl Iveta.
Izveidot stabilu vērtību sistēmu
Danai Reizniecei-Ozolai (Zaļo un zemnieku savienība) ir trīs atvasītes – Helēna (8), Aleksa (3) un Sofija (septiņi mēnesīši). Pirmais bērns pasaulē nāca, kad Danai bija 21 gads un viņa studēja Ventspils Augstskolā. Dana teic, ka jau tagad mēģinot meitas ieinteresēt arī par tehniskākām lietām, piemēram, kā rotaļlietas piedāvājot izvēlēties robotu komplektus vai spēles, kas palīdz izzināt dabas likumus. Nav obligāti jākļūst par inženieri, bet informāciju un līdz ar to iespēju izvēlēties vecākiem savam bērnam jānodrošina, uzskata Dana.
Šobrīd esmu spējusi veiksmīgi līdzsvarot laiku, ko veltu darbam un ģimenei. Šī prasme nāk ar pieredzi un prioritāšu maiņu. Jaunam cilvēkam, lai sevi pierādītu, jāvelta daudz vairāk enerģijas, un ģimene nereti paliek otrajā plānā. Vēlāk saproti – kalnus vari gāzt tikai tad, ja aizmugurē ir stabils atbalsta punkts. Visstabilākais – ģimene. Grūtības gan rada fakts, ka joprojām dzīvojam divās pilsētās – Ventspilī un Rīgā, – stāsta Dana Reizniece-Ozola.
Brīvdienu dienaskārtību lielākoties nosaka meitas. Ģimene lielākoties tās pavada Ventspilī vai Kuldīgā. Ziemā skatās kino, slēpo vai slido. Vasarā kopā ar draugiem spēlē volejbolu, atpūšas bērnu pilsētiņā vai pie jūras. Vismaz reizi mēnesī Kuldīgā pie radiem izbauda īstu lauku pirtiņu un peldi dīķī.
Šobrīd lasu Ričarda Vatsona grāmatu “Nākotnes prāti”. Tajā galvenā doma – jau tuvākajā nākotnē pati vērtīgākā cilvēka īpašība būs radošs prāts. Visas tehniskās lietas varēs veikt ar datoru un tehniku. Tādēļ visefektīvākais veids, kā attīstīt radošumu, ir šajā informācijas laikmetā prast ievērot “e-diētu” – atrast laiku grāmatai, domāšanai un izziņai. To arī vēlos iemācīt meitām – izveidot pareizu vērtību sistēmu. Tad viņas pratīs atrast pasauli sevī un savu īsto vietu pasaulē, – teic Dana.
Pareizs padoms īstajā brīdī
Jeļenas Lazarevas (“Saskaņas centrs”) dēlam Jegoram aprīlī palika 16 gadi, dvīnēm Aņai un Janai martā – 13.
Brīvā laika mums visiem ir maz, tikai vakari un sestdienas. Katru rītu noteikti cenšamies kopā pabrokastot. Darbdienās aktuālāko pārrunājam, sazinoties pa telefonu. Mīļākā kopīgā nodarbošanās ziemā ir filmu skatīšanās. Bet īpaši mums patīk vasara. Tad kopā braucam atpūsties uz ārzemēm vai pie vecvecākiem uz vasarnīcu. Labprāt pavadām laiku pie dabas. Esmu pārliecināta, ka nākotnē bērni izvēlēsies tādu nodarbošanos, kas sagādā prieku. Tad viss izdosies. Bet man kā mātei jāspēj īstajā laikā dot pareizu padomu. Ar tīru sirdsapziņu varu sevi saukt par laimīgu māti, – teic Jeļena Lazareva.
Katru vakaru – uz Liepāju
Lai gan Initas Bišofas (Reformu partija) tāpat kā citu Saeimas deputātu darbdiena aizrit Rīgā, mājas viņai joprojām ir Liepājā. Tur gaida vīrs Andris un četri bērni – divi dēli un divas meitas. Valteram ir 16, Silvai – 11, Līvai – 7, Robertam – divi gadi. Kad Inita sāka strādāt Saeimā, ģimenei bija jālemj – visiem kopā pārcelties uz Rīgu vai palikt Liepājā. Pārcelšanās būtu sagādājusi pārāk daudz grūtību, tāpēc ģimene pieņēma lēmumu palikt vecajās mājās. Bet Inita gandrīz katru dienu pēc darba sēžas autobusā un mēro tālo ceļu uz Liepāju. Vakaros viņa vēl paspējot kopā ar mazo dēlēnu pagalmā uzspēlēt futbolu vai pabraukāt ar riteni. Bet jau četros no rīta viņa mostas, lai dotos uz autobusu un pulksten 8.00 būtu darbā. Inita teic – izturēt šo spraigo ritmu viņai palīdz tas rūdījums, kas gūts, piecus gadus pildot Sarkanā Krusta Liepājas komitejas izpilddirektores pienākumus. Darbdiena tad bieži ieilgusi līdz vēlai naktij un sākusies agrā rīta stundā.
– Tas, ka es ne vienmēr esmu tuvumā, gan lielākajām, gan mazākajām atvasītēm liek būt patstāvīgām, – stāsta Inita. Līvai, absolvējot bērnudārzu, audzinātāja vaicājusi, par ko meitene vēlētos kļūt. Viņa sparīgi atbildējusi, ka grib strādāt Saeimā un būt deputāte. Mazais Roberts televīzijas ziņu raidījumos nelaiž garām nevienu sižetu par Saeimas darbu un, ja ieraugot mammu, skaļi saucot: “Mamma!” Vienubrīd viegli neklājies Silvai, jo laikā, kad pēc izglītības ministra ierosinājuma sabiedrībā izsludināja diskusiju par mācību gada pagarināšanu skolās, klasesbiedri viņai kā deputātes meitai izteikuši asus pārmetumus.
Arī sestdienas Inita bieži vien nepavada mājās, bet kā brīvprātīgā piedalās dažādu Sarkanā Krusta pasākumu organizēšanā. Un bērni šajos pasākumos vienmēr piedalās kopā ar Initu.
Modernā, latviskā valstī
Arī Vinetas Poriņas (“Visu Latvijai”/”TB”/LNNK) un viņas vīra Jurģa ģimenē aug četri bērni – Undīne (16), Paula (15), Kristīne (5) un Kristofers (4). Pirmo bērnu Vineta sagaidīja 25 gadu vecumā laikā, kad gan viņa, gan Jurģis studēja maģistrantūrā.
Bērni man ir iemācījuši koncentrēties trokšņainā vidē, daudzus pienākumus darīt vienlaikus, nodalīt būtisko no sīkumiem. Laikā, kad vīrs gatavojās aizstāvēt savu doktora disertāciju, man vienlaikus nācās rūpēties gan par bērniem, gan arī veidot Latvijas izglītības situācijas pārskatu un regulāri piedalīties starptautiskajās video konferencēs. Šobrīd pētījumus un publikācijas par valodas politikas un izglītības jautājumiem bieži rakstu, domājot tieši par saviem bērniem un viņu paaudzi: kāda būs viņu nākotne mūsu valstī un ko darīt, lai viņi varētu dzīvot Latvijā kā modernā eiropeiskā valstī ar vienu dominējošo valodu – latviešu, – stāsta Vineta.
Ģimenē ir vairākas kopīgas aizraušanās. Vecākās meitas kopā ar tēti bieži gatavo gardas maltītes. Kopā svin ne tikai Ziemassvētkus, Lieldienas u. c. gadskārtu svētkus, bet arī daudzās dzimšanas un vārda dienas. Jo katram bērnam ir divi vārdi. Aukstajā gadalaikā apmeklē baseinu, vasarā – atpūšas pie jūras, stāsta Vineta. Ko viņa novēl savām atvasītēm?
Būt laimīgiem, piepildīt savus sapņus, izvēloties dzīves ceļu, ieklausīties savā sirdsbalsī, neslinkot un nepalaist talantus vējā, kā arī būt pateicīgiem par dzīvi. Vienmēr palikt Latvijā un ar saviem darbiem apliecināt tai mīlestību, – teic Vineta Poriņa.
Galvenais – dzīves piepildījums
Elīnas Siliņas (Neatkarīgo deputātu grupa) meitas Roberta un Terēza ir 11 un 10 gadus vecas, dēlam Oliveram ir trīs gadi.
– Vecākās meitas raksturs tik ļoti līdzinās manam, ka pat strīda laikā dusmoties grūti. Tik ļoti viņā redzu sevi. Mums raksturīgas ātras, augsti liesmojošas dusmas, bet tikpat ātra ir nepieciešamība izlīgt mieru, aizmirst par notikušo un ļaunu vairs neatminēties, – stāsta Elīna. Roberta esot ļoti apķērīga, komunikabla, ar milzīgu atbildības sajūtu. Viņai tāpat kā mammai esot raksturīga milzīga pārliecība par sava viedokļa pareizību, tādēļ dažkārt esot grūti piekāpties citu viedoklim.
– Terēza ir tēva meita ar noslēgtu un supercietu raksturu. Ja kas ieņemts galvā, nekad nepakļausies. Sakostiem zobiem centīsies sasniegt iecerēto. Savrupa, ar ļoti individuālu gaumi. Lai arī visas trīs nodarbojamies ar mūziku, Terēzai vienīgajai ar to izveidojusies īpaša saikne. Abas meitenes esam noskaņojuši volejbolam, kas ir mūsu ģimenes sporta veids profesionālā līmenī jau trešajā paaudzē. Arī izglītības ziņā izskatās, ka meitas vismaz sākotnēji ies mūsu – matemātiķu – ceļu. Brālītis Olis man daudz vairāk nekā meitenes ir licis saprast, cik ļoti bērnam vajag nepārtrauktu mammas klātbūtni, un arī man viņu vajag. Pagaidām ir iezīmējušās Olivera konstruktora iemaņas, jo jau gadu viņam nekas cits kā lego nav nepieciešams.
Vēlos, lai maniem bērniem izdodas atrast piepildījumu – vienalga, ģimenē, izvēlētajā profesijā vai hobijā. Ir daudz vieglāk pārvarēt grūtības dzīvē, ja zini, kā dēļ dzīvo un centies, – teic Elīna Siliņa.
Laiks atrast līdzsvaru
Daina Kazāka (Reformu partija) teic – par Saeimas deputāti lielā mērā kļuvusi, pateicoties tam, ka ir mamma. Jo sadarbojoties ar citiem vecākiem un sabiedriskajām organizācijām vērsusies Rīgas domē, ministrijās un Saeimā un iestājusies par to, ka valstij un pašvaldībām bērnudārzs jānodrošina visiem bērniem no pusotra gada. Likums ir grozīts un ir spēkā esošs, tagad jāstrādā pie tā īstenošanas visā Latvijā.
– Es kā mamma pieredzēju to, ko nozīmē stāvēt rindā uz bērnudārzu un palikt tukšā. Arī citas problēmas, ar kurām saskaras bērnu vecāki, man nav svešas, – stāsta Daina Kazāka, kuras dēlam Kārlim Miķelim šobrīd ir seši gadi, meitai Mārai Emīlijai – četri. Ģimene dzīvo Pārdaugavā.
– Jautājums par kopīgu brīvo laiku ģimenē šobrīd ir jutīgs. Jo pusgadu, kopš esmu deputāte, laika ģimenei man atliek maz. Rūpes par ģimeni šobrīd lielākoties ir uzņēmies vīrs Mārtiņš, par ko viņam esmu ļoti pateicīga. Šad un tad palīgā nāk arī mans krustdēls, kuram ir sešpadsmit. Man vakara stundās vēl jāgatavojas nākamās dienas sēdēm, aizvien turpinu strādāt arī sabiedrisko darbu. Patlaban, kad Saeimā esmu ieguvusi pieredzi, manuprāt, ir pienācis brīdis atrast līdzsvaru starp laiku, ko veltu darbam un ģimenei, – stāsta Daina.
Brīvdienas ģimene pavada kopā. Sestdienās parasti sakopj mājas. Svētdienās visi kopā skatās multiplikācijas filmas, dodas uz kino vai ciemos pie ģimenes draugiem. Šad un tad mēro ceļu pie vīra vecākiem uz Liepāju. Trīs stundas garais ceļš turp un atpakaļ tad paiet sirsnīgās sarunās un spēlējot mutvārdu spēles.
– Bērni manu dzīvi ir būtiski iespaidojuši. Jau gaidot pirmo atvasīti, mainījās mana dzīves uztvere un vērtības. Bērni mūsu ģimenē ir ienesuši daudz vairāk sirsnības, beznosacījuma mīlestības un viegluma. Bet, domājot par bērnu nākotni, svarīgi neuzspiest viņiem savus neīstenotos sapņus. Lai viņi paši izvēlas, ko vēlas darīt, – teic Daina.
Bērnudārzā, kuru apmeklē Kārlis un Māra, atzīmē gan Māmiņu, gan Tēvu dienu. Daina nojauš, ka arī šogad Mātes dienā būs krāšņs koncerts. Bērni tam jau rūpīgi gatavojoties – mājās paslepus atkārtojot bērnudārzā iemācītās dziesmas. Māmiņas noteikti saņems arī bērnu darinātos pārsteigumus un mīļas bučas.
Saeimas frakcijā “Vienotība” no 20 deputātiem septiņas ir sievietes, turklāt trīs no viņām – dvīņu mammas. Dvīņi – dēls un meita – ir Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Dvīņu puiku mamma ir Lolita Čigāne. Ingūnai Rībenai tikt pie dvīņiem palaimējies divreiz. Divi bērni ir Ilmai Čepānei, viens – Inai Druvietei un arī Janīnai Kursītei-Pakulei – viens. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK frakcijā no četrpadsmit deputātiem trīs ir sievietes. Vinetai Poriņai ir četri bērni. Inārai Mūrniecei – trīspadsmit gadus veca meita, Inesei Laizānei – piecpadsmit gadus veca meita. Reformu partijas frakcijā bērni ir piecām deputātēm. Viskuplākais pulciņš – četras atvasītes – ir Initai Bišofai. Dainai Kazākai – dēls un meita. Pārējām deputātēm – Ingai Vanagai, Zandai Kalniņai un Ingai Bitei – pa vienam bērnam. Visjaunākā ir Ingas Bites meitiņa Estere, kura pasaulē nāca 31. martā. Zaļo un zemnieku savienības frakcijā no trīspadsmit deputātiem trīs ir sievietes un visām – Ivetai Grigulei, Danai Reizniecei-Ozolai un Aijai Barčai – ir bērni. Neatkarīgo deputātu grupā sešu deputātu vidū ir tikai viena sieviete – Elīna Siliņa. Viņa ir mamma trīs bērniem. Frakcijā “Saskaņas centrs” – 31 deputāts, no viņiem trīs ir sievietes. Divas no viņām – Irina Cvetkova un Jeļena Lazareva – ir mātes. Pēc mūsu veiktajām aplēsēm, pavisam Saeimā ir 21 deputāte māte un kopā viņām ir 38 bērni. |
