Saeima būtiski maina principus, pēc kādiem kopējā tīklā varēs nodot mājsaimniecību saražoto elektroenerģiju 46
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem būtiski mainīti principi, pēc kādiem kopējā tīklā varēs nodot mājsaimniecību pašu saražoto elektroenerģiju.
Pieņemtās izmaiņas nosaka, ka turpmāk uzkrājums tiks veidots nevis kilovatstundās, bet eiro izteiksmē atbilstoši elektroenerģijas cenai konkrētajā brīdī tirgū. Likumā elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības periods jeb beigu termiņš noteikts līdz 2029.gada 28.februārim.
Precizēta elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīcija un nosacījumi, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.
Ražošanas jaudas atjaunošana definēta kā elektrostacijas modernizēšana, tostarp elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu
elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu.
Kā iepriekš norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, šodien pieņemtās izmaiņas elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā veiktas, lai tiktu nodrošināta “neto sistēmas ilgtspējīga attīstība”.
KEM atzīmē, ka pagājušā gada vasarā pieņemtie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi noteica jaunas neto norēķinu sistēmas ieviešanu, savukārt ar jaunajiem grozījumiem tiek noteikts neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš – 2029.gada 28.februāris un veiktas citas izmaiņas, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju no neto uzskaites sistēmas izmantošanas uz neto norēķinu sistēmu.
Mājsaimniecības, kuras vēl tikai plāno uzstādīt, piemēram, saules paneļus elektroenerģijas ražošanai savam patēriņam, neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2024.gada 30.aprīlim, nevis līdz 2023.gada 31.decembrim, kā tas sākotnēji bija plānots. Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski. Lietotāji, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai tai pievienosies līdz 2024.gada 30.aprīlim, šo sistēmu varēs izmantot līdz 2029.gada 28.februārim. Savukārt ar 2024.gada 1.maiju neto norēķinu sistēmu izmantos lietotāji, kuri nebūs pievienojušies neto uzskaites sistēmai.
Piecu gadu termiņu, kamēr spēkā ir neto uzskaites sistēma, KEM esot salāgojusi ar nosacījumu, kas attiecas uz publiski finansētajām valsts atbalsta programmām (ES fondu un Emisiju kvotu izsoles instrumenta līdzfinansētās programmas), kur īstenoto projektu ietvaros mājsaimniecības saņēmušas līdzfinansējumu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai mājokļa pašpatēriņa nodrošināšanai, un kuru ietvaros sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
KEM atzīst, ka jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos, vienlaikus apgalvojot, ka tā piedāvās “plašākas priekšrocības tās lietotājiem”, piemēram, jauninājumu vidū būšot iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā. Pāreja uz tirgū balstītu mehānismu notiekot, jo to rekomendējot Eiropas enerģētikas regulatoru padome, “lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū”.
Ar likuma grozījumiem tiek precizēta aktīvā lietotāja definīcija un noteikts, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš saražo elektroenerģiju savām vajadzībām un patērē visos savos objektos vai kopīgi patērē vienā ēkā, piemēram, nododot to kaimiņam, ar kuru noslēgts kopīgošanas līgums, vai arī saražoto elektroenerģiju izmanto energokopienas objektos. Energokopiena ir cilvēku, juridisko personu un pašvaldību apvienība, kuri ir apvienojušies juridiskā formā un kuri savā starpā sadala savā elektroenerģijas ģenerējošajā vienībā, piemēram, saules paneļu stacijā saražoto enerģiju, nekļūstot par tās tirgotājiem. Savukārt pārpalikumu aktīvais lietotājs varēs vai nu nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam.
Elektroenerģijas pārpalikuma pārdošanas gadījumā elektroenerģijas cenu noteikšot aktīvais lietotājs un tirgotājs, savstarpēji vienojoties. Cena par pārdoto elektroenerģijas vienību tiks atrunāta līgumā.
Savukārt elektroenerģijas pārpalikuma nodošanas gadījumā elektroenerģijas tirgotājs aktīvā lietotāja saražoto un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju uzkrās aktīvā lietotāja “virtuālajā maciņā”, ko aktīvais lietotājs varēs izmantot elektroenerģijas rēķina, t.sk., sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai, ja aktīvais lietotājs to būs pieprasījis, klāsta KEM. Arī elektroenerģijas pārpalikuma nodošanas gadījumā elektroenerģijas pārpalikums tiks nodots elektroenerģijas tirgotājam “virtuālā maciņā” par līgumā noteikto cenu. Elektroenerģijas nodošana nav saimnieciskās darbības veikšana, atzīmē KEM.
Pārpalikumu varēšot nodot tirgotājam “par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu”, izmantojot to saucamo universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Minimālo universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma cenu noteiks Ministru kabinets (MK). Neto norēķinu sistēmas pakalpojumu katrs elektroenerģijas tirgotājs iekļaus savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos.
Kā uzsver KEM, universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums ir viens no produktiem, ko tirgotāji varēs piedāvāt aktīvā lietotāja elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai. Elektroenerģijas tirgotājiem būs tiesības piedāvāt arī citus produktus aktīvā lietotāja elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai.
Minētājos MK noteikumos kopumā tiks ietverta detalizēta neto norēķinu sistēmas darbības kārtība, tostarp noteikts aktīvā lietotāja pašpatēriņa slieksnis. MK noteikumi tiks virzīti uz starpministriju saskaņošanu līdz šī gada beigām, lai tie stātos spēkā ar nākamā gada 31.janvāri. Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs sākt izmantot pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.
“Vienlaikus tām mājsaimniecībām, kas izmanto neto uzskaites sistēmu, sākot no 2024.gada 1.maija jebkurā brīdī būs iespēja kļūt par aktīvajiem lietotājiem un sākt izmantot neto norēķinu sistēmu. Ja mājsaimniecības lietotājs, kurš izmanto neto uzskaites sistēmu, būs izlēmis veikt pāreju uz neto norēķinu sistēmu sākot no 2024.gada 1.maija līdz 2025.gada 28.februārim, likuma grozījumi paredz iespēju šim lietotājam, kuri to būs veikuši šajā periodā, saņemt priekšrocību, salīdzinot ar tiem lietotājiem, kuri pāreju uz neto norēķinu sistēmu veiks, sākot ar 2025.gada 1.martu. Proti, šie aktīvie lietotāji nepatērēto elektroenerģijas apjomu varēs pārvērst finansiālā vērtībā līdz noteiktai maksimālajai vērtībai. Par nosacījumiem mājsaimniecības lietotāja nepatērētā elektroenerģijas apjoma izteikšanai finansiālā vērtībā un tās maksimālo vērtību lems MK,” ieguvums saskata KEM.
Likumā noteikts, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus pārvades sistēmas operatoram būs jāizstrādā un regulatoram būs jāapstiprina līdz 2025.gada 31.janvārim. Sadales sistēmas operatoram būs jāpārceļ mājsaimniecības lietotāja 2024.gada 29.februārī neto uzskaites sistēmā uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms uz nākamā gada elektroenerģijas norēķinu periodu, kas sāksies 2024.gada 1.martā un beigsies 2025.gada 28.februārī.
Pārejot no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025.gada 28.februārim, mājsaimniecības lietotāja neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu sadales sistēmas operatoram būs jāizsaka finansiālā vērtībā. Šo uzkrājumu būs jāizmanto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai.
Izmaiņas veiktas, lai pilnveidotu nacionālo elektroenerģijas tirgus regulējumu, ņemot vērā nepieciešamību steidzami pieņemt tiesību aktus elektroenerģijas aktīvo lietotāju darbības veicināšanai, kā arī precizētu citus nosacījumus.
Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību. Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums, šodien galīgajā lasījumā pieņemto izmaiņu nepieciešamību skaidro KEM.
Saskaņā ar AS “Sadales tīkls” datiem, 2023.gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, un tiek prognozēts, ka līdz 2023.gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 000 līdz 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 megavati (MW).
KEM norāda, ka tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses.
Prognozējams, ka, nākotnē ievērojami pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroapgādes bilancē, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām būs raksturīgs ievērojami augstāks svārstīgums, kā rezultātā pastāv būtisks risks, ka liela daļa neto uzskaites sistēmas lietotāju nodos saražotās elektroenerģijas pārpalikumu sadales sistēmas operatoram brīdī, kad elektroenerģijas tirgus vērtība būs zema, savukārt atgūs to no sadales sistēmas operatora brīdī, kad tās tirgus vērtība būs būtiski augstāka. Šāda saražotās elektroenerģijas pārpalikuma plūsmas dinamika ir īpaši raksturīga saules fotoelementu iekārtās saražotai elektroenerģijai.
