Varēs atpirkt zem dzīvojamiem namiem citiem īpašniekiem piederošo zemi, kas bija jānomā piespiedu kārtā 36
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 2023. gada 1. janvāra iedzīvotāji varēs atpirkt zem viņu dzīvojamiem namiem citiem īpašniekiem piederošo zemi, kas viņiem bija jānomā piespiedu kārtā.
To paredz trešdien, 3. novembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešajam lasījumam gatavotais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts, kuru pēc pēdējās pieslīpēšanas nākamnedēļ jau varētu virzīt apstiprināšanai Saeimā.
Ja likumu pieņemtu, tad labot šo valsts pieļauto kļūdu, iedibinot šīs absurdās piespiedu zemes nomas attiecības, paredz uzkraut dzīvokļu īpašniekiem.
Valstij nebūs pienākuma atbalstīt tos dzīvokļu īpašniekus, kuri paši nespētu samaksāt par zemi. Pašlaik likumprojekts paredz, ka valsts var atbalstīt viņus, ja budžetā tam būs nauda.
Saeimas opozīcijas deputāti Regīna Ločmele un Sergejs Dolgopolovs (abi “Saskaņa”) aicināja atlikt likumprojekta virzīšanu līdz brīdim, kamēr no Valsts zemes dienesta būs saņemtas atbildes uz diviem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, cik būs jāmaksā par zemi. Otrkārt, kāda būs izpērkamās zemes platība.
Likumprojekts paredz, ka zemi izpirktu par tai noteikto kadastrālo vērtību. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksātu daļu no tās atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Bet nav skaidrs, uz kādām vērtībām balstītos izpērkamās zemes cenu aprēķini.
Neskaidrību rada tas, kāds būs kadastrālais novērtējums, uz kuru balstītos zemes izpirkumam noteiktā cena. Pašlaik spēkā esošais kadastrālais novērtējums, kas balstīts uz nekustamo īpašumu tirgus darījumiem līdz 2019. gada 1. jūlijam, ir iesaldēts līdz 2025. gada 1. janvārim. Toties jaunās kadastrālās vērtības, kas būtu spēkā no 2025. gada 1. janvāra, jau balstītos uz darījumiem līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Saeimas deputāte Regīna Ločmele ierosināja izpērkamās zemes cenu samazināt uz pusi. Jau pašlaik esot tādi īpašnieki, kuri pārdodot zemi zem namiem par cenu, kas ir mazāka par tai noteikto kadastrālo vērtību.
Viņasprāt, ja zeme jāatpērk par tai noteikto kadastrālo vērtību, kas jau pašlaik Rīgā, Jūrmalā un citur ir ļoti augsta, tas būtu atbalsts nevis dzīvokļu, bet zemes īpašniekiem.
Saeimas Valsts pārvaldes komisijai gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs skaidroja, ka līdz šī gada maija beigām no piespiedu nomas maksātājiem pašvaldība bija saņēmusi kopskaitā 261 ierosinājumu pārskatīt viņu namiem nepieciešamo zemes gabalu robežas.
Taču vienam namam nepieciešamā zemes gabala lielumu varot noteikt, pārskatot visa dzīvojamo namu kvartāla robežas.
Ņemot vērā saņemtos ierosinājumus, pārplānot robežas varot vien 76 kvartāliem 689,03 hektāru platībā jeb 1445 dzīvojamām mājām. Maija beigās bija apstiprināti 20 kvartāla tematiskie plānojumi par kvartālos esošo dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pārskatīšanu, nosakot 281 dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežas.
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs aicināja vispirms noteikt kadastrālās vērtības zemei zem namiem un tikai pēc tam virzīt likumu apstiprināšanai Saeimā. Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes pārstāvis Vladimirs Tkačenko uzskata, ka zemei zem namiem kadastrālā vērtība nevarot būt tāda pati kā neapbūvētai zemei.
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīst, ka par izpirkuma cenu varot spriest dažādi. Tomēr, viņasprāt, zemes īpašniekiem, kuriem pēc šī likuma zeme būs jāpārdod neatkarīgi no viņu gribas – viņu vietā darījumus kārtos zvērināti tiesu izpildītāji –, tomēr būtu jāsaņem taisnīga atlīdzība. Bet to varot nodrošināt Valsts zemes dienestā gatavotās jaunās kadastrālās vērtības, kas būs maksimāli pietuvinātas tirgus cenām.
Saeimas deputāte Regīna Ločmele ierosināja atļaut izpirkt zemes domājamo daļu katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi, ar noteikumu, ka zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontā iemaksāta vairāk nekā puse no zemei noteiktās izpirkuma summas.
Pašlaik likumprojektā noteikts, ka zemes atpirkšanas procedūra varētu sākties, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem dzīvojamā namā pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Tāpat Regīna Ločmele ierosināja noteikt, ka mazākumā palikušajiem dzīvokļu īpašniekiem nav saistoši līgumi, kurus dzīvokļu īpašnieku vairākums gribētu noslēgt ar naudas aizdevējiem, lai spētu samaksāt par zemes izpirkumu.
Bet komisijas deputāti ar balsu vairākumu visus šos priekšlikumus noraidīja. Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) un likumprojekta galvenais virzītājs atzīst, ka likums neatrisinās visas ar tā dēvētajiem dalītajiem īpašumiem saistītās problēmas. Tas būšot jāpapildina un jāpilnīgo. Bet, pēc viņa teiktā, tas ir vajadzīgs, lai beidzot pārtrauktu šo gadiem ilgušo kroplību.
