Saeimā atvieglina īrnieku izlikšanu 9
Turpinot gatavot jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā, otrdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti apsprieda izīrētāja tiesības uzteikt īrniekam izīrēto dzīvokli.
Sēdes laikā pie Saeimas nama sapulcējušies denacionalizēto namu īrnieku tiesību aizstāvji sauca: “Izpildiet likumu!”, “Kompensāciju!”.
Ar kompensācijām protestētāji domājuši 1991. gada 30. oktobrī tā laika parlamenta Augstākās Padomes pieņemto lēmumu izmaksāt atlīdzību denacionalizēto namu īrniekiem, kuri labprātīgi atbrīvo īrētos dzīvokļus.
Taču vēlāk Saeimā šo lēmumu aizmirsa, savukārt Ekonomikas ministrijā uzskata, ka šis lēmums tai nav saistošs.
Sintaktiskajos un morfoloģiskajos vingrinājumos kopā ar Juridisko biroju komisijas deputāti pūlējās saprast, vai izīrētājs drīkst izbeigt vai atkāpties no īres līguma vai prasīt tā atcelšanu, kaut arī šo tiesību būtība un iznākums ir viens un tas pats – īrniekam dzīvoklis jāatstāj.
Deputāti piekrita īres līguma izbeigšanai, ja īrnieks tīšām bojā dzīvokli vai apgrūtina dzīvošanu citiem īrniekiem, tāpat atbalstīja izīrētāja tiesības vērsties pret īrnieku, kurš uz savu roku izīrējis dzīvokli vēl citam vai bez izīrētāja piekrišanas ļāvis dzīvot dzīvoklī svešām personām, kuras nav minētas ar izīrētāju noslēgtajā līgumā. Lai uzteiktu īres dzīvokli, gan apakšīre, gan svešu personu iemitināšana izīrētājam būs jāpierāda.
Deputāti tāpat atbalstīja tiesības izīrētājam izbeigt īres līgumu, ja īrnieks nemaksā pielīgto īres maksu. Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone gan norādīja, ka pašlaik Ekonomikas ministrijas darba grupas priekšlikumi par īres līguma izbeigšanu ir pārprotami.
Vienā punktā īres līgumu izbeidz, ja īrnieks nemaksā līgumā noteikto īres maksu. Toties citā to var izbeigt, ja īrnieks nemaksā ar dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus. Deputāts Uldis Budriķis ierosināja īres maksai un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem izdevumiem pievērsties atsevišķi kādā no nākamajām komisijas sēdēm.
Deputāti pievērsās Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem par termiņiem, kuros īrnieku brīdina par īres dzīvokļa uzteikšanu. Ja īrnieks nemaksā vai slepus izīrējis dzīvokli apakšīrniekam un ja īres līgums noslēgts uz laiku līdz vienam gadam, tad izīrētājs rakstiski brīdina mēnesi iepriekš.
Ja īres līguma termiņš ir no viena līdz trim gadiem un ja īpašnieks plānojis namu nojaukt vai pārbūvēt, tad brīdinājuma termiņš būtu trīs mēneši. Ja līgums noslēgts uz ilgāku laiku, tad īrnieks rakstiski jābrīdina sešus mēnešus iepriekš.
Toties, ja īrnieks bojā dzīvokli vai ja būvvalde aizliegusi īres nama ekspluatāciju, tad nekādu brīdinājuma termiņu nevajag – īrniekam dzīvoklis jāatstāj nekavējoties.
Termiņu apstiprināšana vakar aizķērās pie punkta par to, vai brīdinājuma termiņu skaita no dienas, kad to izīrētājs izsūtījis pa pastu vai elektroniski, vai no dienas, kad to saņēmis īrnieks.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors un jaunā likumprojekta galvenais virzītājs Mārtiņš Auders uzskata, ka brīdinājuma termiņš jāskata no izsūtīšanas dienas – tā, lai īrnieks nevarētu tīšām to novilcināt.
Pēc deputāta Ulda Budriķa ierosinājuma deputāti nolēma par termiņiem izlemt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.
Ekonomikas ministrijas sagatavotā jaunā likumprojekta redakcija, papildināta ar vairāk nekā astoņdesmit otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, ir tiktāl samudžināta, ka pašlaik grūti uztverama un daudzviet pārprotama, uz ko vairākkārt norādījis Saeimas Juridiskais birojs.
Tomēr jaunais likumprojekts nepārprotami apliecina ko citu – izīrētājam paredzētas lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk.
