Foto – LETA

Saeima atbalsta Satversmes preambulu otrajā lasījumā 0

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja Satversmes preambulas projektu, kurā norādīts, ka Latvija izveidota latviešu nācijas pastāvēšanas garantēšanai un ikviena cilvēka brīvības nodrošināšanai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Par preambulas projektu šodien nobalsoja 69 deputāti, bet pret bija 27 opozīcijas parlamentārieši.

Atbalstītajā preambulas projektā teikts: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.”

CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valstiskumu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus,” norādīts Satversmes grozījumu projekta tekstā.

Preambulā plānots noteikt, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. “Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības,” teikts preambulas projektā.

Satversmē tiek rosināts ierakstīt, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai ir saliedētas sabiedrības pamats. “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, aizstāv savas intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!” tā noslēdzas otrajā lasījumā atbalstītais preambulas projekts.

Atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas otrajā lasījumā atbalstītajā Satversmes preambulas projektā iekļautas arī lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa un universālās humānās vērtības aizstātas ar vispārcilvēciskām vērtībām. Atsaukšanos uz lībiešiem bija rosinājis deputāts Dāvis Stalts (JKP).

Savukārt vārdi, ka Latvija “ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības” aizstāti ar vārdiem “atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības”.

Reklāma
Reklāma

Saeima neatbalstīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un deputātes Vinetas Poriņas (VL-TB/LNNK) priekšlikumu latviešus nodēvēt par valstsnāciju. Noraidīts arī parlamentārieša Andreja Elksniņa (SC) Satversmes ievaddaļas projekta piedāvājums. Tāpat atbalstu neguva deputātes Ingas Vanagas (RA) priekšlikums par sabiedrības galveno pamatvērtību nosaukt arī labu pārvaldību.

Šodien atbalstītais Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt valsts pamatlikuma ievadu, iekļaujot tajā preambulu. Saeimai vēl būs jālemj par Satversmes preambulas projektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Kā ziņots, iepriekš skatot preambulas projektu pirms pirmā lasījuma Juridiskajā komisijā, Saeimas priekšsēdētāja, partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kā akcentēja Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.

“Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins komisijas sēdē pauda viedokli, ka ir absolūti nepareizi vairāk nekā 90 gadus vecam dokumentam pievienot jaunu preambuluPreambula arī nonākot pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kur teikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Preambula var veicināt aizvainojumu un sabiedrības šķelšanu īstajos un neīstajos pilsoņos, tāpēc piedāvātais projekts nav atbalstāms, akcentēja parlamentārietis.

Viens no preambulas projekta autoriem Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka nedz Satversmes 1.pants, nedz 2.pants netiek grozīts un preambula tikai papildinātu konstitūcijas pamatpantus. No preambulas teksta arī izriet atziņa, ka referendumā nevar likvidēt valsts demokrātisko iekārtu. Savukārt minētās kristīgās vērtības ir vēsturiski saistāmas ar ikvienu Eiropas nāciju – tām nav nekādas saistības ar baznīcu, uzsvēra Levits.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš skaidroja, ka, lai gan preambulas projektā nav lietots vārds “valstsnācija”, taču tekstā ir skaidri atklāta šī vārda būtība.

Kā ziņots, Satversmes preambulas Saeimā iesniegtajā projektā vairs nav minēts “valstsnācijas” jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.