Nākamgad sāks pāreju uz izglītību latviešu valodā valsts skolās. Kurš nebalsoja? 53
Gala lēmums pieņemts – nākamgad Latvijā tiks sākta pāreja uz izglītību latviešu valodā valsts skolās. Labāk vēlu nekā nekad, komentē izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Tie paredz laika posmā no 2019./2020. mācību gada līdz 2021/2022. mācību gadam mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām latviešu valodā.
“Labāk vēlu nekā nekad. Četrpadsmit gadus kopš reformas pirmā posma 2004. gadā esam gājuši uz šo dienu. Tas ir tikai normāli nacionālā valstī, ka izglītība ir latviešu valodā. Apsveicu visus Latvijas jauniešus, kuri pēc dažiem gadiem varēs kopā mācīties, kopā svinēt svētkus, kopā just lepnumu par Latviju, un mums vienreiz beigsies bezjēdzīgās diskusijas par to, kādā valodās Latvijā jārunā, jāraksta un jāstrādā,” uzrunā deputātiem pirms galīgā lasījuma teica izglītības ministrs. Viņš arī pauda gandarījumu, ka pāreju uz latviešu valodu atbalsta ne tikai valdošās koalīcijas pārstāvji.
Pret abiem likumprojektiem balsoja tikai frakcijas “Saskaņa” pārstāvji un bijušais “saskaņietis”, ārpusfrakciju deputāts Romāns Miloslavskis. Vēl vairāki deputāti, piemēram, Juris Viļums (LRA), Inguna Sudraba un Gunārs Kūtris balsojumā nepiedalījās. Visi pārējie atbalstīja pāreju uz latviešu valodu.
Balsojumu var redzēt ŠEIT
Par pāreju uz izglītību valsts valodā nebalsoja Sudraba, Kūtris, Viļums, lai gan visi bija reģistrēti. Vismaz Sudraba un Kūtris noteikti arī atradās zālē. pic.twitter.com/MbeNN2i3Z2
— Aleksis Zoldners (@zoldners) March 22, 2018
Nacionālā apvienība (NA) par nepieciešamību valsts finansētās skolās nodrošināt izglītību tikai valsts valodā runā jau vairākus gadus. Pagājušā gada oktobrī ar savu piedāvājumu šādām pārmaiņām klajā izglītības ministrs Šadurskis. Lēmumu pieņemšanas procesu pavadīja dažādu prokrievisko aktīvistu un organizāciju (Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs u.c.) inspirētās protesta akcijas, kuras gan neguva tādu masu atbalstu kā 2004. gadā. Savukārt parlamentā “Saskaņas” pārstāvji neveiksmīgi mēģināja izmantot visus likumdošanas instrumentus, lai mainītu šo reformu vai pārceltu to uz vēlāku laiku. Tomēr visi viņu priekšlikumi Saeimā tika noraidīti.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9.klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu.
Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7.klasē stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020.gada 1.septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021.gada 1.septembrī.
Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.
Reformas pretinieki biedē, ka šāda pāreja būšot pārāk grūta mazākumtautību bērniem un skolotājiem, bet pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti liecina, ka 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tiesa 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
Likumprojekta autori un atbalstītāji uzsver, ka pāreja uz mācībām latviski ne tikai stiprinās valsts valodas lomu un sabiedrības saliedētību Latvijā, bet arī nodrošinās ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.
Skaties INFOGRAFIKU, kā notiks pāreja
INFOGRAFIKA: pāreja uz mācībām latviešu valodā pic.twitter.com/DPSU813sdM
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) March 22, 2018
