Saeima atbalsta Gobzema izslēgšanu ētikas pārkāpuma dēļ 175
Saeimas deputāti šodien nolēma izslēgt uz vienu sēdi deputātu Aldi Gobzemu (LK), jo viņš pārkāpis parlamentāriešu ētikas kodeksu, nevakcinētos pēc būtības salīdzinot ar pret ebrejiem vērstā genocīda upuriem.
Par Gobzema izslēgšanu balsoja 69 deputāti, “pret” bija astoņi, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.
Gobzems tiks izslēgts no nākamās Saeimas sēdes.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš atzina, ka Gobzems pārkāpis četrus deputāta ētikas kodeksa punktus, tāpēc viņam piešķirts viens no smagākajiem sodiem – izslēgšana uz vienu Saeimas sēdi.
Gobzems savukārt klāsta, ka tiekot sodīts par viedokļa paušanu. Savukārt pierādījumus savai taisnībai viņš saskatīja nesenajā Rīgas maratonā, kur nevakcinētajiem izsniegtas dzeltenas aproces, bet vakcinētajiem un vīrusu pārslimojušajiem – zaļas, un tā esot bijusi iedzīvotāju dalīšana.
Koalīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pauda neizpratni, kāpēc deputāti vēlas sodīt Gobzemu, jo viņš ar attiecīgo zīmi nav slavinājis nacistiskos noziegumus. Tāpat, viņaprāt, nevar liegt deputātam rīcības brīvību, kas nav liegta likumā. Kiršteins vaicāja, kurā likumā šādi simboli ir aizliegti. Tā esot cenzūras ieviešana un cilvēka brīvības ierobežošana.
Tomēr komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzsvēra, ka nedrīkst pagātni izmantot nelietīgos nolūkos. Atbildot uz Kiršteina teikto, viņa teica, ka nav iespējams likumā ierakstīt visu, ko cilvēks var izdomāt. “Demokrātija nenozīmē visatļautību,” atzīmēja parlamentāriete, piebilstot, ka jāciena citu tautu traģēdijas.
Arī Sergejs Dolgopolovs (S) piekrita, ka dzeltenā zvaigzne ir traģisks simbols, tomēr, viņaprāt, Gobzema izslēgšana no sēdes nav atbilstošs sods. Saeimai būtu jāizsaka savu vērtējumu šai rīcībai, tomēr izslēgšana no sēdes neesot īstais instruments, pauda “Saskaņas” deputāts.
Ētikas kodeksa pārkāpuma lieta pret Gobzemu tika sākta par viņa izteikumiem sociālajos tīklos, nevakcinētos faktiski salīdzinot ar pret ebrejiem vērstā genocīda upuriem un aicinot tos piespraust sev dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.
Iesniegumu par lietas izskatīšanu komisijas sēdē iesniedza deputāti Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP), savukārt to iniciēja parlamentāriete Krista Baumane (AP).
Mandātu komisijas locekļi lēma, ka Gobzems ir pārkāpis ētikas kodeksa punktu, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, kā arī deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, un punktu, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.
Tāpat parlamentārieša rīcībā saskatīts pārkāpums kodeksa punktā, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, un punktā, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.
Lemjot par iespējamo soda veidu, Baumane piedāvāja Saeimu rīkoties izlēmīgi, uzsverot, ka Gobzems ar savu rīcību ir apkaunojis ne tikai sevi, bet visu Saeimu. Viņa aicināja izslēgt politiķi no dalības vienā Saeimas sēdē.
LETA jau ziņoja, ka vairāku deputātu iesniegumā Mandātu komisijai teikts, ka sociālajos tīklos publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla jeb simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.
Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems bija arī paudis aicinājumu valkāt šādu zīmi “kā brīvības simbolu” tiem, kuri nevēlas vakcinēties pret Covid-19.
Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību pauda arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Latvijas Ebreju kopiena savā publiskajā paziņojumā akcentējusi, ka ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana.
Tāpat paziņojumā tika uzsvērts, ka Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai.
