Saeimā asu vārdu apmaiņu izraisa lēmums neturpināt suņu letālās slimības izpēti 9
Saeimas pieprasījuma komisijas sēdē trešdien izvērsās asa vārdu apmaiņa par suņiem letālās slimības – barības vada paplašināšanās jeb dilatācijas pētījuma neturpināšanu, aģentūra BNS novēroja komisijas sēdē.
Deputāte Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība) norādīja, ka negatīvi vērtē Zemkopības ministrijas (ZM) lēmumu neturpināt pētījumu, lai noskaidrotu suņiem letālās slimības cēloņus, lai gan suņi turpina mirt. “Problēma ilgā laika periodā ir samilzusi, un vēl un vēl ir nāves gadījumi… (..) Es šobrīd uzskatu – kā cilvēks, kā pilsonis, ka mūsu sabiedrībai ir ļoti liels apdraudējums. Tā pilnīgā nevarība un šis pilnīgais, es baidos pat pateikt, kas no Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) puses… pie kam jūsu pakļautībā ir lielais “Bior” institūts, kuram pārtikas kvalitāte, drošība, ražošanas tehnoloģiju un risku novēršana ir pamatuzdevums!” sašutumu pauda Rībena.
ZM pārstāvji norādīja, ja valsts izlemj atstāt pētījumu ZM pārraudzībā, nepieciešams papildu finansējums no valsts. “Ja gribētu, lai to turpinātu darīt ZM, tam jābūt valsts budžeta finansējumam. Mēs jau kuro gadu prasām papildu līdzekļus jaunās politikas iniciatīvās laboratoriskiem izmeklējumiem. Mums šobrīd ir atdotas funkcijas “Bior” bez jebkāda valsts finansējuma, bez centa.. Mums vienmēr pārtikas jomā prioritātes ir virzīt to pozīciju” sacīja ZM pārstāve, piebilstot, ka bez naudas pētījumu nevar turpināt.
“Tātad naudas nav, mēs nedarām neko! Lai viss turpinās… Pozitīvais saldo, sausais atlikums, tā teikt,” dusmās izsaucās Rībena.
Zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš norādīja, ka “Bior” ir atvērts jebkāda veida sadarbībai, taču institūtam ir divi nosacījumi attiecībā un jebkādiem pētījumiem – kvalitātes kontrole gan attiecībā uz projekta gaitu, gan rezultātu publicēšanu. “Es jūtu arī pie šī galda, ka tā spriedz ir pārāk liela un manā skatījumā, lai novērstu jebkāda veida interešu konfliktus vai jebkāda veida aizdomas par to, ka tur ir kaut kādas ieinteresētības, šo procesu mēs nodrošinām ar kvalitātes kontroli,” uzsvēra Bērziņš.
Rībena arī sēdē rosināja, ka pēc diviem mēnešiem komisijai vajadzētu atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas, ZM un “BIOR” informējot par to, kas ir darīts lietas labā. “Mans kopsaucējs, šodien iepazīstoties seju pret seju ar ZM un PVD, es nekad vairs mūsu valstī dzīvojot nebūšu pārliecināta par to, ka PVD iestājas par iedzīvotājiem,” teica Rībena.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanes sēdē norādīja, ka pētījums ir jāturpina, jo ir jābūt skaidrībai par to, kas ir slimības cēloņi. “Izpēte par šo situāciju ir jāturpina, jo skaidrībai ir jābūt. Jātiek skaidrībā kaut vai tāpēc, lai saprastu, ir vai nav barība pie vainas, lai galīgi noņemtu vainu no barības ražotāja vai tieši otrādi pateiktu, ka viņi ir vainīgi, jo tas arī viņiem ir svarīgi. Protams pats svarīgais, lai dzīvnieki būtu veseli un neslimotu,” teica Brigmanis, norādot, ka plāno vērsties pie zemkopības ministra, lai šo jautājumu pārrunātu.
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norādīja, ka tiklīdz PVD saņēma signālus no Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) par to, ka suņiem letālās slimības izraisītājs varētu būt “Tukuma straumes” ražotā barība “Dogo”, dienests papildu plānveida kontrolēm veica šī uzņēmuma pārbaudes, tostarp laboratoriskās pārbaudes. Pērn “Tukuma straumē” PVD instruktori bijuši 15 reizes, lai gan pēc plāna būtu bijis jābūt vienu reizi.
Viņš arī piebilda, ka PVD ir veicis pietiekami daudz laboratoriskās analīzes par visiem elementiem, kas ir noteikti Eiropas Savienības (ES) regulās un Ministru kabineta noteikumos, uzraudzības programmu ietvaros analizējot 44 nekaitīguma rādītājus, taču novirzes no normas nav konstatētas. PVD nav tiesību apturēt uzņēmuma darbību, kurā nav konstatētas novirzes no normas. Tāpat Balodis uzsvēra, ka PVD turpinās pārbaudes, atbilstoši likumdevēja un ES noteiktajiem principiem.
LVB valdes locekle un pētījuma grupas vadītāja Ilze Matīsa van Houtana norādīja, ka attiecīgā slimība, ko sauc sauc par polineiropātiju, skar ne tikai dzīvnieku barības vadu, bet nervu sistēmu. Viņa norādīja, ka Latvijā līdz šim ir konstatēti 200 suņu saslimšanas gadījumi un katrs piektais no tiem Latvijā ir miris, kas ir nepieņemami. Trešdien, 6.aprīlī ir reģistrēti pieci jauni gadījumi.
Pēc viņas teiktā, lai gan šī slimība vēl pirms 20 gadiem bija reta, patlaban ir vērojams nebijis slimības uzliesmojums un nav zināms, cik suņu vēl mirs. Pēc viņas teiktā, slimības pamatā ir neatgriezeniski nervu bojājumi un tā nav iedzimta slimība, bet skar dažādu šķirņu suņus – pētījumā tie ir 17 šķirņu suņi, savukārt 30% ir bežšķirnes suņi. Slimības uzliesmojums ir novērojams tikai Latvijā, bet citās pasaules un Eiropas valstīs neskar. Pēc viņas teiktā, pētnieki šobrīd turpina reģistrēt suņu saslimšanas gadījumus, nosaka riska faktorus kontroles grupā, kā arī turpina veikt mirušo dzīvnieku līķu sekcijas un konsultēties par pētījuma gaitu un rezultātiem.
Viņa piebilda, ka galvenais slimības riska faktors ir Latvijā ražotā “Dogo” suņu barība, ko ir ēduši praktiski visi slimības skartie suņi, savukārt mazāka suņu proporcija ir vakcinēti, daļai kopīgs bijis tas, ka lietoti attārpošanas līdzekļi, daļa suņu dzīvo nožogotās teritorijās. Viņa piebilda, ka pētījums šobrīd ir apturēts un līdzšinējie iespējamie slimības riska faktori līdz šim nav apstiprinājušies, rezultāti ir bijuši negatīvi. Pēc viņas teiktā, saslimšanas gadījumu skaits turpina palielināties un pētījums ir jāturpina. LVB, konsultējoties ar ekspertiem un veterinārārstiem pasaulē, neviens no tiem nav apšaubījis, ka Latvijā ir nopietns uzliesmojums.
“Bior” vadītājs Aivars Bērziņš norādīja, ka pērn ZM ļoti operatīvi nāca palīgā ar visiem iespējamiem resursiem, lai sāktu pētījumu. Pēc viņa teiktā, projektam kopumā līdz šim ir iztērēti jau apmēram 45 tūkstoši eiro un ieguldīti arī cilvēku resursi. Pēc Bērziņa teiktā, no pētniekiem ir saņemta atskaite un “Bior” var turpināt sniegt tehnisku atbalstu pētījuma autoriem, ja tiek rasts finansējums un noslēgts sadarbības līgums ar pētniekiem. Šobrīd ir veiktas vairāk nekā 600 dažādu dzīvnieku barības paraugu analīzes Latvijā un ārvalstīs un neviens no analīžu rezultātiem līdz šim neapstiprina bioloģisko vai ķīmisko apdraudējumu.
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sēdē norādīja, ka LOSP ir sazinājies ar dažādu valstu pētniekiem, un 33 valstu zinātnieki ir norādījuši, ka slimība nav saistīta ar barību.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Zemkopības ministrija nepiešķirs līdzekļus pētījumam, lai noskaidrotu, kādēļ Latvijā ir uzliesmojusi suņiem letālā slimība – barības vada paplašināšanās jeb dilatācija un vai tajā nav vainojama suņu barība. Tāpat arī ministrija neatļauj izmantot “Bior” līdzekļus pētījuma pabeigšanai.
