Saeima apstiprina Strupišu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju 0
(Papildināts plkst.13.00.)
Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesnesi Aigaru Strupišu apstiprināja par AT priekšsēdētāju.
Par Strupiša iecelšanu minētajā amatā nobalsoja 91 parlamentārietis.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu Strupišs AT priekšsēdētāja amatā stāsies no 16.jūnija.
Debatēs parlamentāriete Anita Muižniece (JKP) pauda, ka atbalsts Strupišam ir uzticēšanās kredīts, kas būs jāpierāda darbos. Pie situācijas uzlabošanas tiesu sistēmā būs jāstrādā visiem kopā, norādīja deputāte.
Parlamentārieši paļaujas, ka AT priekšsēdētāja amatā apstiprinātais tiesnesis veiks arī nepatīkamākus darbus, piemēram, tiesnešu disciplinārlietu skatīšanu, akcentēja politiķe.
Deputāte Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka “Attīstībai/Par!” atbalsta Strupiša apstiprināšanu un pozitīvi novērtē, ka AT priekšsēdētāja amatu ieņems augsti kvalificēts, cienījams savas profesijas pārstāvis.
Politiķe pauda cerību, ka līdz ar Strupiša apstiprināšanu tiesu sistēma spēs kvalitatīvāk darboties un piedzīvos modernizācijas vilni, nodrošinot savlaicīgu tiesas spriešanu un atvērtu un modernu tiesu.
Politiķe pauda, ka iepriekš notikušajā frakcijas un Strupiša sarunā arī iezīmējies, ka ir skaidrāk jānodala tiesu vara no izpildvaras.
Parlamentārietis Aldis Gobzems norādīja, ka balsos par Strupišu. Komentējot citu deputātu izteikumus par uzticības kredītu, politiķis akcentēja, ka Strupišam nav nepieciešams uzticības kredīts no cilvēkiem, kas nepildot solījumus, jo Strupišam jau tāds ir starp juristiem un arī plašākā mērogā.
“Esmu pārliecināts, ka jūsu vadībā Latvijas tiesu sistēma piedzīvos pozitīvus uzlabojumus (..) Saglabājiet savu neatkarību, kāda jums vienmēr ir bijusi,” uzsvēra Gobzems.
Debatēs par jauna AT priekšsēdētāja ievēlēšanu deputāts Juris Jurašs (JKP) akcentēja, ka no Strupiša tiek sagaidīti ne tikai cerību pilni vārdi, bet arī darbi, jo esošā AT vadītāja darba rezultātā sabiedrībai ir zudusi uzticība tiesu varai.
“Latvijas tiesu vara nebūt nav ideāla, tāpēc aicinu Strupišu darīt visu, lai būtu panākts reāls progress tiesu darbos,” teica Jurašs, uzsverot, ka nedrīkst pieļaut tādas rīcības, kas diskreditētu tiesu varu.
Deputāts Juris Rancāns (JKP) aicināja Strupišu sabiedrības uzticības veicināšanā pievērsties korupcijas risku vadībai iekšējā sistēmā. Vienlaikus politiķis mudināja Strupišu veicināt un strādāt pie dzimumu līdzsvara tiesu sistēmā, jo patlaban tajā ir disbalanss.
Saeimas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) pozitīvi novērtēja, ka tāda “akadēmiskās raudzes” persona kā Strupišs vadīs AT.
AT priekšsēdētāja amatā apstiprinātajam tiesnesim ir iespēja un talants Latviju virzīt uz ciešāku integrāciju rietumu tiesību sistēmā, izrietēja no parlamentārietes paustā.
Politiķe norādīja, ka Strupiša uzdevums būs veidot tiesnešu kultūru – ētiku un attieksmi pret procesa dalībniekiem. Tiesas savu darbu var veikt tikai tad, ja tām ir sabiedrības uzticība, uzsvēra Beitnere-Le Galla.
Politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) pauda, ka Saeimas balsojums, amatā apstiprinot AT priekšsēdētāju, ir viens no nozīmīgākajiem parlamentam uzticētajiem pienākumiem, nodrošinot, ka tiesu vara ir patiesi neatkarīga un kvalitatīva.
“Pirms pieciem gadiem, runājot par esošo priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, ļoti kritizēju viņa darbu un “Vienotība” balsoja pret, uzsverot, ka tiesu varas neatkarība nevar būt aizsegs tam, ka lietas ne vienmēr tiek iztiesātas, skaidrojot visus tiesiskuma apsvērumus. Procesuālie jautājumi nevar būt aizsegs tam, kādēļ tiesas nostājas pret kvalitātes uzlabošanu un reformām,” sacīja Lībiņa-Egnere.
Politiķe arī pauda, ka ir simboliski, ka tiesu vara apstiprināšanai ir virzījusi pārstāvi, kas tiesu varā ienāca salīdzinoši nesen.
“Mēs to saredzam kā ļoti simbolisku signālu no pašas tiesu varas, ka tā apzinās, ka tajā ir daudz jautājumu un problēmu, ko tā vēlas risināt pati,” teica deputāte.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko novēlēja Strupišam patiesu neatkarību, spēju turēt taisnu mugurkaulu dažādu politisko vēsmu priekšā.
“Esmu pārliecināta, ka neatkarības Strupišam pietiks, lai nevajadzētu atstrādāt nekādus uzticības kredītus, kas viņam šodien it kā aizdoti,” teica politiķe, sagaidot, ka Strupišs veicinās tiesu varas neatkarību no politiskās vides.
Parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka nav noslēpums, ka Latvijā cilvēki neuzticas tiesām, jo nejūt, ka tiesas spriedumi būtu taisnīgi.
“Pats galvenais, lai tiesas spriedumi būtu taisnīgi, lai cilvēki to sajustu,” pauda politiķe. Deputāte cer, ka Strupišs pievērsīsies taisnīgas judikatūras izveidošanai piespiedu nomas lietās.
“Sabiedrība gaida arī taisnīgu spriedumu Zolitūdes traģēdijas lietā,” uzsvēra Ločmele-Luņova.
Deputāts Andrejs Judins (JV) atgādināja, ka vēl pirms dažiem gadiem tiesu sistēmā tika norādīts, ka nepieciešama pašattīrīšanās.
Deputāts akcentēja, ka ir saprotams, ka viens priekšsēdētājs nevar atrisināt visas problēmas tiesu sistēmā, vienlaikus paužot cerību, ka Strupišam izdosies uzlabot cilvēku uzticību tiesu sistēmai.
“Saeima respektē un respektēs tiesu neatkarību. Bet mēs gribam, lai jūs strādātu godīgi un pieņemtu godīgus lēmumus,” uzsvēra Judins.
Iepriekš Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.
Komisijas sēdē pašreizējais AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepriekš pastāstīja par procesu, kā AT izvēlējās Strupiša kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Saeimā.
Pozitīvajam balsojumam AT plēnumā par pamatu bija Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā, pauda Bičkovičs norādot, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts vairākus gadus strādā AT tiesā.
Strupišs ir specializējies komerctiesībās, kas ir liels pienesums AT, norādīja Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs norādīja, ka Strupišam ir arī pieredze darbā Tieslietu padomē.
Strupišs komisijas sēdē norādīja, ka viņa vīzija ir tiesas spriešanas, tajā skaitā spriedumu kvalitātes uzlabošana.
Apakšvirzieni ir sadarbība ar zemākas instances tiesām, judikatūras stiprināšana un tiesnešu apmācības, norādīja tajā brīdī vēl AT priekšsēdētāja amata kandidāts.
Strupišs pastāstīja, ka plāno turpināt pašreizējo darbu tiesnešu izglītošanas jomā, tāpat pašlaik jau notiek intensīvs darbs, kā padarīt saprotamākus AT Senāta lēmumus.
Viņš norādīja, ka tiesas vajadzētu stiprināt ar atbalsta personālu.
Valsts ir viena, tāpēc AT departamentiem vajadzētu būt kopīgam redzējumam juridiskos jautājumos, lai gan iepriekš AT departamenti atsevišķos gadījumos bija izteikušies ar atšķirīgiem akcentiem, skaidroja Strupišs.
AT priekšsēdētāja amatā apstiprinātais tiesnesis iepriekš norādīja, ka Tieslietu padomei nepieciešams piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo pašlaik Tieslietu padomes loma ir minimāla un tās viedokļi dažkārt netiek ņemti vērā.
Kā ziņots, iepriekš AT plēnumā tiesneši apstiprināšanai Saeimā kā AT priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīja Strupišu.
Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis no 2014.gada, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kopš 2018.gada. Bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes loceklis.
2020.gada 15.jūnijā beidzas Bičkoviča pilnvaras AT priekšsēdētāja amatā.
