Saeima apstiprina otro Kariņa vadīto valdību. Kuri būs mūsu nākamie ministri? 89
Saeima šodien apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.
Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.
Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.
Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums – 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība “Apvienotais saraksts” (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.
Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas “Stabilitātei”, “Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā”.
JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.
NA pārziņā būs Ekonomikas ministrija, ko vadīs Ilze Indriksone, Aizsardzības ministrija, par ko būs atbildīga Ināra Mūrniece, Kultūras ministrija, ko vadīs Nauris Puntulis, un Satiksmes ministriju, par ko būs atbildīgs Jānis Vitenbergs.
Savukārt AS valdībā pārstāvēs veselības ministre Līga Meņģelsone, zemkopības ministrs Didzis Šmits, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.
Šajā valdībā izveidots jauns klimata un enerģētikas ministra postenis, kuru ieņems Čudars.
Pēc koalīcija noteikusi iespēju virzīt ministra biedrus, kuru uzdevums būs pārraudzīt kādu atsevišķu jomu, kurai nepieciešams lielāks politiskais atbalsts.
Iepriekš izskanējis, ka koalīcijas katrai no partijām varētu būt tiesības virzīt ne vairāk kā vienu ministra biedru. Vēl gan nav skaidrs, vai un kuras koalīcijas partijas šo iespēju izmantos.
Valdības veidošanas sarunu laikā tās uz brīdi nonāca sava veida “strupceļā”, parādoties domstarpībām starp AS no vienas puses un JV un tās virzīto premjera kandidātu Kariņu no otras puses. Tomēr vēlāk neformālā saziņā jeb ar “klusās diplomātijas” palīdzību negludumi abu pušu starpā mazinājās, paverot ceļot vienošanās panākšanai par valdības izveidi.
Valsts prezidents Egils Levits Kariņu Ministru prezidenta amatam nominēja novembra otrajā pusē.
Valdības deklarācijā uzsvērts, ka Kariņa valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā, ka “stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību”.
Lai īstenotu šo mērķi, jāpaveic uzdevumi piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējas veicināšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā, paredz valdības plāns.
Deklarācijā norādīts, ka cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc pašlaik “mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm”.
Koalīcijas partneri parakstījuši gan sadarbības līgumu, gan Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.
Četri no jaunās valdības locekļiem strādāja arī iepriekšējā valdībā – Kariņš, Rinkēvičs, Indriksone un Puntulis.
No 15 valdības locekļiem 14 ir ievēlēti 14.Saeimā, savukārt līdzšinējā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Meņģelsone vēlēšanās nekandidēja.
Jaunā tieslietu ministre uzsver nepieciešamību izstrādāt likumu par vienā mājsaimniecībā dzīvojošo aizsardzību
Nākamajos četros gados ir būtiski izstrādāt regulējumu, kas aizsargās visus vienā mājsaimniecībā dzīvojošos neatkarīgi no viņu dzimuma un vecuma, aģentūrai LETA sacīja jaunā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Viņa uzsver, ka valdības deklarācijā ir solīts nodrošināt visu vienā mājsaimniecībā dzīvojošo intereses, līdz ar ko valdībai būs jāstrādā pie kāda veida regulējuma, lai šādu aizsardzību nodrošināt.
Ministre cer, ka šāds regulējums tiks panākts, jo ar koalīcijas partneriem šis jautājums tika izrunāts, veidojot topošo valdību.
Tāpat Lībiņa-Egnera uzskata, ka viens no svarīgākajiem tieslietu kodoliem ir tieši tiesu spriedumu izpilde, līdz ar ko ir svarīgi pildīt arī Satversmes tiesas spriedumus. Tikai šādā veida ir iespējams panākt arī uzņēmēju un investoru uzticēšanos tiesu varai un sistēmai kopumā.
Savukārt par sava biroja vadītāju, padomniekiem un parlamentāro sekretāru Lībiņa-Egnere lems, visticamāk, nākamnedēļ.
Kā ziņots, Saeima šodien lems par jaunās valdības apstiprināšanu. Apstiprināšanas gadījumā tā būs Krišjāņa Kariņa (JV) otrā vadītā valdība.
Visi partiju izvirzītie ministru amatu kandidāti ir 14.Saeimas deputāti, vienīgi AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.
Topošajā valdībā JV izvirzījusi Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministres, Andu Čakšu izglītības un zinātnes ministres, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministres amatiem.
NA ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam – Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam – Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam – Jāni Vitenbergu.
Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Meņģelsoni, zemkopības ministra amatam – Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim – Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Māri Sprindžuku.
14.Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Topošajā koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.
Topošajai koalīcijai Saeimā būs neliels vairākums – 54 balsis no 100. JV ir 26 deputāti, AS – 15, bet NA – 13.
Meņģelsone: Veselības nozarē bez misijas apziņas neko nevar izdarīt
Veselības nozarē bez misijas apziņas neko nevar izdarīt, šādu pārliecību aģentūrai LETA izteica jaunievēlētā veselības ministre Līga Meņģelsone.
Meņģelsone atzina, ka partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (AS) lēmums izvirzīt viņu šim amatam bijis straujš un negaidīts, taču, ja viņa nebūtu piekritusi, tad jaunās valdības nebūtu.
“Pat iepriekšējie ministri nevēlas uzņemties veselības nozares vadību, un par to ir ļoti žēl, jo tā ir ļoti svarīga un sociāli jūtīga tēma. Tas raisa pārdomas, bet šeit bez misijas apziņas neko nevar izdarīt,” sacīja Meņģelsone.
Kā vienu no prioritātēm viņa ir izvirzījusi pacienta veselību, proti, ja pacients saslimt, tad veselības sistēmai pēc iespējas jādara viss, lai viņš ātrāk atgrieztos savā dzīvē un darbā. Tāpat Meņģelsone plāno pievērst uzmanību ārstu labsajūtai, lai viņi zinātu, ka nav velti izvēlējušies savu profesiju un investējuši tajā lielāko savas dzīves laiku. “Viņiem ir jājūtas labi savā profesijā, jāsaņem cilvēkcienīga alga, un viņiem jāsaprot, kas no viņiem tiek sagaidīts,” viņa sacīja.
Ņemot vērā, ka iepriekš bijušas daudzas diskusijas par mediķu atalgojumu celšanu starp VM un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, Meņģelsone sacīja, ka tas ir pamatu pamats. Viņas vērtējumā, mediķu atalgojumam ir jābūt caurspīdīgam, godīgam, un tas nākamajā gadā varētu būt viens no aspektiem, kam pievērst uzmanību.
Savukārt kā trešo prioritāti viņa izvirzījusi profilaksi un skrīningu, lai pacients jau primāri pie ģimenes ārsta varētu maksimāli ātri noteikt slimības stadijas. Pēc viņas paustā, tas visiem būs lētāk, labāk un efektīvāk.
“Pats galvenais, protams, ir akūtās problēmas. Mums ir izveidots onkoplāns, psihiskās veselības plāns un citi, un tie obligāti jānotur. Tomēr pāri visam ārkārtīgi svarīga ir veselīga nācija, tāpēc būtiski izdarīt visu, lai mēs pēc pieciem, septiņiem gadiem būtu veselīgākā nācija Eiropā. Mums ir jādara viss, lai cilvēks nenonāktu līdz saslimšanai, pievēršot uzmanību smēķēšanai, bērnu un pieaugušo sportošanai un citām lietām,” pārliecināta Meņģelsone.
Vaicāta par sava ministres biroja izveidi un tajā esošajiem cilvēkiem, viņa atzina, ka par to pagaidām nekas nav skaidrs, bet sarunas notiek.
Siliņa labklājības ministres amatā plāno pievērst īpašu uzmanību bērnu jautājumiem
Jaunā labklājības ministre Evika Siliņa (JV), strādājot šajā amatā, plāno pievērst īpašu uzmanību bērnu jautājumiem.
Siliņa aģentūrai LETA sacīja, ka labklājības joma nestāv uz vietas un tajā ir daudz jautājumu, kas būtu jārisina. Viena no lietām, kam viņa plāno pievērst uzmanību, ir bērnu agrīnās atbalsta sistēmas ieviešana. Tas palīdzētu bērniem un ģimenēm jau agrīnā vecumā konstatēt kādus riska faktorus bērnu attīstības traucējumos un attiecīgi arī veicinātu labāku šo bērnu iekļaušanu. Siliņa gan piebilda, ka šajā gadījumā būtiska starpnozaru sadarbība starp labklājības, veselības un izglītības jomām.
Tāpat viņa plāno pievērst uzmanību mazaizsargātākām sabiedrības grupām, īpaši vientuļiem vecākiem, vientuļām ģimenēm, ņemot vērā, ka tiesiskā regulējuma tam šobrīd nav. Pēc viņas paustā, tas nepieciešams, lai senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būtu pilnvērtīga dzīve un viņi varētu justies sociāli taisnīgi sociālā taisnīguma priekšā.
Vienlaikus Siliņa atzina, ka ir jādomā arī par cilvēku, kas strādā labklājības jomā, profesijas prestiža celšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir pietiekoši liels cilvēku skaits, kas rūpējas par citiem, un, viņas vērtējumā, šiem cilvēkiem arī ir jāsajūt, ka viņi ir svarīgi un ka bez viņiem nevarēs sniegt palīdzību citiem.
Runājot par sava biroja amatiem, Siliņa informēja, ka biroja vadītāja būs Madara Čerņauska, kas līdz šim strādājusi Saeimas administrācijā. Savukārt juridiskā padomniece būs Dace Kļaviņa, kas šobrīd ir Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore. Pārējais ministres birojs vēl tiek formēts, un tā sastāvs būs zināms laika gaitā.
“Es vēlos ieiet šajā birojā un saprast, kas varbūt ir vēl tās specifiskās lietas, kas ir vajadzīgas. Man ministres amatā uzticēti bērnu jautājumi, nodarbinātības jautājumi, tādēļ jāsaprot, kāda varētu būt padomnieku specifika. Jāsaprot, varbūt ir vajadzīgi vēl kādi padomnieki šajos jaunajos griezumos,” sacīja Siliņa.
Kā ziņots, Saeima trešdien apstiprināja otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.
Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums – 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība “Apvienotais saraksts” (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.
Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas “Stabilitātei”, “Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā”.
JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.
NA pārziņā būs Ekonomikas ministrija, ko vadīs Ilze Indriksone, Aizsardzības ministrija, par ko būs atbildīga Ināra Mūrniece, Kultūras ministrija, ko vadīs Nauris Puntulis, un Satiksmes ministriju, par ko būs atbildīgs Jānis Vitenbergs.
Savukārt AS valdībā pārstāvēs veselības ministre Līga Meņģelsone, zemkopības ministrs Didzis Šmits, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.
Šajā valdībā izveidots jauns klimata un enerģētikas ministra postenis, kuru ieņems Čudars.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprindžuka galvenā prioritāte – reģionālās pārvaldības stiprināšana
Jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) galvenā prioritāte esot reģionālās pārvaldības stiprināšana, veidojot produktīvu dialogu starp pašvaldībām un valdību.
Ministrs aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņa mērķis ir izveidot normālu dialogu un saunu platformu starp pašvaldībām, valdību jeb ministrijām, izvedot būtiskāko valsts pasākumu plānošanu un organizēšanu reģionālā griezumā.
Esot jāpanāk būtiskāko pakalpojumu plānošana un pieejamība reģionālā skatījumā. Runa esot par veselības jomu, sociālajiem pakalpojumiem, izglītību, sabiedrisko kārtību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un policiju, kā arī sabiedrisko transportu.
Sprindžuks uzskata, ka nepieciešams panākt, lai piecu ministriju – Izglītības un zinātnes, Veselības, Labklājības, Iekšlietu un Satiksmes ministrijas – pakalpojumu pieejamība tiktu analizēta reģionu griezumā, reģionu griezumā tiktu analizētas arī problēmas un meklēti efektīvākie risinājumi.
Šajā darbā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) būtu kā koordinators, lai radītu pieejas maiņu pakalpojumu nodrošināšanā.
Sprindžuks arī iecerējis paaugstināt plānošanas reģionu nozīmi pakalpojumu plānošanā, lēmumu pieņemšanā un organizēšanā.
Reģionālās pārvaldības stiprināšana ļaušot labot teritoriāli administratīvās reformas kļūdas. Reforma paredzēja tikai teritoriju maiņu, bet funkcijas netika skatītas un analizētas, uzskata Sprindžuks. Pēc viņa teiktā, netika noskaidrots, cik efektīva ir policijas darbība, kāds ir profesionālo skolu tīkls, kāda ir veco ļaužu aprūpe. Neesot ticis izveidots arī pakalpojumu pieejamības kartējums.
Tas skarot visas jomas, piemēram, izglītību. Protams, ja skolā bērnu ir mazāk nekā skolotāju, tad tas nav efektīvi, taču ir jāizvērtē, ko skolas slēgšana nozīmē reģionam, tā attīstībai, drošībai, skaidroja Sprindžuks.
Ir jāsaprot, ka sabiedrībai jāpiemaksā, lai valsts austrumu pierobeža būtu apdzīvota un aizsargāta, un reģionālajā diskusijā Latgalei ir jāizmanto citi argumenti nekā Kurzemei, uzsvēra politiķis.
Otra būtiskā prioritāte esot reģionālā investīciju politika, vērtējot specifiskos reģionālos kritērijus projektu un finansējuma atlasē. Esot jāsaprot, ka vienā līgā nevar skrieties Pierīgas pašvaldības un pierobeža. Tādēļ ir jāvērtē specifiskie kritēriji katra reģiona specifiskajām problēmām, veidojot specifiskus atbalsta instrumentus, viņš uzskata.
Sprindžuks arī pauž pārliecību, ka ir nepieciešama pašvaldību finanšu sistēmas reforma. Pašvaldību izlīdzināšanas sistēmai, viņaprāt, jābūt mērķētākai. Finansējumam, ko pārdala par labu trūcīgākajām pašvaldībām, pretī jābūt pakalpojumu nodrošināšanai.
Politiķis norāda, ka finanšu izlīdzināšana jāveido mērķētāka un pašvaldības jāmotivē kāpināt pašu ieņēmumus, lai tās censtos vairāk iekasēt nodokļus uz vietas, attīstītu uzņēmējdarbības vidi.
Šajā jomā būtiski esot vienoties ar Finanšu ministriju, kas atbild par minēto jomu un izlīdzināšanas fonda sadali.
Vēl viena ministra prioritāte esot sadarbības stiprināšana starp jauno Enerģētikas un klimata ministriju un VARAM institūcijām. Viņa ieskatā, vides jomā jāveido nacionālā pozīcija, lai aizsargātu dabu, bet neapstātos ražošana. Taču arī vides aizsardzības jomā pašvaldībām esot jādeleģē lielākas tiesības.
Sprindžuks uzskata, ka digitālajā jomā jāturpina darbs, lai publiskie pakalpojumi kļūtu daudz draudzīgāki gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
Kā ziņots, Saeima šodien apstiprināja Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību, kurā koalīciju veidos “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”.
Aizsardzības ministres pirmais darbs būs valsts aizsardzības dienesta veidošana
Jaunās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces (NA) pirmais darbs būs valsts aizsardzības dienesta (VAD) veidošana, aģentūrai LETA apliecināja politiķe.
Politiķe pateicās Saeimas atbildīgajai komisijai, kas otrdien nobalsojusi par VAD reformas virzīšanu. Arī Aizsardzības ministrija jau paspējusi virzīt vairākus neskaidros jautājumus tālākai saskaņošanai.
Tāpat priekšā darbs pie alternatīvā dienesta regulējuma sagatavošanas un pieņemšanas.
Mūrniece pauda cerību, ka jau līdz nākamā gada vasarai tiks noorganizēts pirmais brīvprātīgo iesaukums. Vienlaicīgi VAD sistēma būs regulāri jāpilnveido, jo tā būs kopumā jauna sistēma.
“Iespējams, praksē būs nianses un aizķeršanās. Varbūt būs kāda papildu motivācijas sistēma jāveido. Nepieciešamība pēc VAD ir ļoti skaidra. Nevar vairs vilkt garumā un kavēties, turklāt bruņoto spēku komandieris jau atzinis, ka brīvprātības princips sevi ir izsmēlis,” uzsvēra Mūrniece.
Tāpat svarīgs darbs būšpt Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas paplašināšana līdz brigādes līmenim. Tam priekšā vēl darbs ar sabiedrotajiem.
Būtiska prioritāte būs arī darba turpināšana pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas.
“Šī uzdevuma izpilde būs konstants darbs, ko nevar uzreiz pabeigt. Kara Ukrainā mācība liecina, ka valsts ir jāaizsargā no pirmā krīzes brīža. Svarīgi, kā iedzīvotāji spēj sevi pasargāt un atbalstīt mūsu bruņotos spēkus. Šī sistēma nav tikai par iedzīvotāju iesaisti, bet visu sabiedrību – pašvaldības, uzņēmēji, valsts iestādes, masu mediji. Tas prasa visas sabiedrības domāšanas maiņu. Tas nozīmē arī darbu ar Zemessardzi, Jaunsardzes paplašināšanu un valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās,” norādīja Mūrniece.
Viņas prasība jeb uzstādījums arī būšot iekšējās kontroles stiprināšana aizsardzības resorā.
“Nulles tolerance pret jebkādām korupcijas izpausmēm, jo aizsardzības nozarē tiek ieguldīti lieli līdzekļi, tāpēc ir svarīgi naudas lietderīga tērēšana. Zagšana ir nepieļaujama, tāpēc ir nepieciešama moderna, NATO standartiem atbilstoša elektroniska uzskaites sistēma, kur katra lieta, bruņojums un ekipējums ir kodēts. Tāpat ir svarīgs pat ne četru, bet vairāk acu princips, lai šādas lietas neietu plašumā,” norādīja ministre.
Mūrniece arī atklāja, ka viņas biroja veidošana ir vēl procesā, taču tā sastāvu drīzumā plāno paziņot. Par parlamentāro sekretāru plānots virzīt līdzšinējo zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītāju Jāni Eglīti (NA).
Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta deklarācijā attiecībā uz valsts aizsardzību politiķi apņēmušies īstenot visaptverošas valsts aizsardzības principus un turpināt sniegt militāro palīdzību un atbalstu Ukrainai, lai tā spētu atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas.
Tāpat plānots attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) tā, lai tie spētu aizsargāt Latvijas iedzīvotājus pret jauna veida draudiem, kā arī pret militāru apdraudējumu. Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības budžetu plānots nodrošināsim vismaz 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam.
Politiķi apņēmušies nokomplektēt NBS vienības ar nepieciešamo personālsastāvu. Lai to panāktu, iecerēts izveidot VAD ar pirmo iesaukumu 2023.gada vidū. Tāpat plānots stiprināt NBS rezervistu sistēmu un attīstīt militāro infrastruktūru, uzlabojot karavīru dienesta apstākļus.
Topošā valdība apņēmusies nodrošināt Latvijas ārējo drošību, tai skaitā ar ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā atbilstoši NATO stratēģiskajai koncepcijai, stiprinot Austrumu flangu un palielinot Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim.
Plānots arī turpināt modernizēt Zemessardzi, uzlabojot tās kaujas gatavību un nodrošinājumu ar moderniem kaujas un kaujas atbalsta ieročiem, kā arī ekipējumu.
Koalīcija plāno veidot NBS jaunas spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību, kā arī palielināsim NBS skaitlisko sastāvu, pilnveidojot sauszemes spēkus.
Jaunā valdība apņēmusies stiprināt jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu, kā arī valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Tāpat iecerēts atbalstīt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību.
