Saeimā apspriež risinājumus saistībā ar izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā 0
Saeimā izskanējuši vismaz trīs iespējamie juridiskie risinājumi, kā pašreizējā situācijā varētu virzīt tālāk izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, kas Rīgas domi šādu vēlēšanu gadījumā ļautu ievēlēt uz vairāk nekā piecu gadu termiņu.
Tiek norādīts, ka likumprojektus pašreizējā situācijā nevar skatīt Saeimas sēdē, jo atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav nolēmusi tos virzīt izskatīšanai parlamentā. Nav gan zināms, vai Saeimas vairākums piekrīt šādam juridiskam secinājumam.
Iespējamie risinājumi šajā situācijā būtu atbildīgās komisijas maiņa vai izmaiņu veikšana komisijas sastāvā, lai tādējādi panāktu atbalstu likumprojektu virzībai. Trešais variants paredz Saeimai uzdot par pienākumu komisijai lemt par likumprojektu virzību uz parlamenta sēdi, kas komisijai būtu obligāti jāpilda.
Savukārt likumprojekta atbalstītāji apgalvo, ka Saeima jau ir lēmusi par to, ka grozījumi jāskata šodien parlamenta sēdē.
Valsts pārvaldes komisija lēmumu un citus saistītos dokumentus par to, ka likumprojekti nav atbalstīti un ka komisija nav lēmusi par to virzību uz Saeimu, ir nodevusi Saeimas Prezidijam. Šajā kontekstā izskanējis arī viedoklis, ka šī jautājuma tālāka skatīšana ir Prezidija ziņā.
Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) aicinājuma 18.decembrī parlamenta spīkerei esot sniegusi informāciju par komisijas sēžu norisi un tajās lemto šajā jautājumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Aģentūrai LETA zināms, ka deputātiem šodien ir izdalītas minēto likumprojektu izdrukas, tajās norādot gan komisijas lēmumu, gan arī pievienojot priekšlikumu tabulas ar komisijas lēmumu attiecībā pret katru no tiem.
Opozīcijā pieļauj, ka šādā veidā koalīcija mēģinās panākt likumprojektu izskatīšanu parlamentā.
Kā ziņots, partijas “KPV LV” pārstāvim balsojot kopā ar opozīciju, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 18.decembrī pirms galīgā lasījuma neatbalstīja grozījumus likumos, kas paredz izmaiņas ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.
Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Tāpat vēstīts, ka Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās valdībā atbalstīto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.
