Saeima akceptē Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupas izveidošanu 0
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, nosakot, ka turpmāk svētku atbilstošas norises nodrošināšanai tiks izveidota operatīvās vadības grupa.
Šāda grupa tiks veidota, ņemot mērā iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu. 2015.gadā Mežaparka estrādē XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrijas vadība naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Atbalstītais likumprojekts paredz, ka operatīvās vadības grupā darbosies Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis, Rīgas pilsētas izpilddirektors, kā arī pārstāvji no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta.
Operatīvās vadības grupas pienākums būs nodrošināt svētku pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Šīs grupas pienākums būs atrasties pasākuma norises vietā un nodrošināt svētku norisi atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam.
Operatīvās vadības grupas vadītājs ārkārtas situācijās būs tiesīgs pieņemt lēmumu par svētku atsevišķu pasākumu atlikšanu, pārtraukšanu vai atcelšanu, par to nekavējoties informējot rīcības komitejas priekšsēdētāju.
Noteikts, ka pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājs ārkārtas situācijās būs tiesīgs pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu, ja tajā būs tieši apdraudēta svētku sabiedriskā kārtība, dalībnieku un skatītāju drošība un veselība. Par pieņemto lēmumu pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājam būs nekavējoties jāinformē operatīvās vadības grupas vadītāju.
Līdzās šīs grupas izveidei, likumā veiktas izmaiņas, kas nosaka arī Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājam tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par Dziesmu un deju svētku svētku vai svētku atsevišķu pasākumu pārtraukšanu, atlikšanu vai atcelšanu ārkārtas situācijā, tai skaitā tad, ja ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku dalībnieku vai skatītāju dzīvība vai veselība, sabiedriskā kārtība vai sabiedrības drošība. Pēc vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas rīcības komitejas priekšsēdētājam būs nekavējoties jāsasauc rīcības komitejas sēde, kurai būs jālemj par turpmāko rīcību.
Tiek ņemts vērā, ka operatīvās vadības grupas darbs var būt nepietiekošs, lai nodrošinātu visu pasākumu drošu norisi. Tādēļ, saskaņā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvju norādīto, uz lieliem pasākumiem tiek slēgti līgumi ar apsardzes pakalpojumu firmām. Līdz ar to likumā iekļauta norāde par iespējām uz svētku laiku piesaistīt arī citas institūcijas un organizācijas.
Tāpat likumā noteikts, ka svētku Rīcības komiteja izveido kārtējo Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu un ne vēlāk kā septiņas dienas pirms svētku atklāšanas dienas apstiprina svētku nodrošinājuma plānu, tai skaitā riska vadības plānu.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale iepriekš skaidroja, ka līdzās šiem grozījumiem, Dziesmu un deju svētku likumā veikti arī precizējumi formulējumos, kas nosaka pašvaldību, kolektīvu dibinātāju un citu pušu līdzatbildību svētku procesā. Likums papildināts arī ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu funkciju svētku atspoguļošanas nodrošināšanā.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
