Saeima akceptē atbalsta ierobežošanu vairākām vēja elektrostacijām 1
Saeima galīgajā lasījumā trešdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta paketē un paredz noteikt atbalsta apmēru un termiņu 14 vēja stacijām par elektroenerģijas ražošanu, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.
Par šiem grozījumiem balsoja 58 deputāti, savukārt 32 atturējās.
Šos grozījumus sēdē kritizēja Saeimas frakcijas “No sirds Latvijas” deputāts, atzīmējot, ka izmaksas par atbalstu vēja elektrostacijām būs jāsedz visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus, uzsverot, ka par šiem grozījumiem draud tiesvedība, jo tie neattiecas uz nākamā gada valsts budžetu – tie būtu pieņemti neatbilstošā kārtā un varētu tikt apstrīdēti.
Savukārt “Vienotības” frakcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka pašreiz paredzētais atbalsts šīm vēja elektrostacijām ir beztermiņa.
Likumprojektu kritizējis arī Saeimas Juridiskais birojs, norādot, ka attiecīgie likuma grozījumi nav saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, kā arī pastāv tiesvedības riski, jo elektroenerģijas ražotāji varētu vērsties pret valsti par neatbilstību tiesiskās paļāvības principiem. Šie likuma grozījumi attiecas uz tām vēja elektrostacijām, kuras darbību sāka pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās 2002.gada decembrī un kurām nav terminēts atbalsts. Attiecīgajām vēja elektrostacijām tiek noteikts atbalsta apmērs 0,112 eiro par kilovatstundu un termiņš – 20 gadi. Šīm vēja elektrostacijām izmaksātai atbalsts virs tirgus cenas veido 1,23% no kopējā apmēra.
Parlamenta sēdē pret Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem iebilda arī parlamenta frakcijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš, jo grozījumi, kas attiecas uz Sabiedrisku regulēšanas komisiju un dot tai tiesības iekļaut elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos izmaksas, kuras saistītas ar obligātās iepirkumu komponentes iekasēšanu, administrēšanu un norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju, var palielināt elektroenerģijas pārvades tarifu. Savukārt likumprojekta autori norādījuši, ka regulējums samazinās pārvades sistēmas operatora finansiālās stabilitātes apdraudējumu, attiecīgi mazinot energoapgādes drošības riskus.
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumos ietverta arī norma, ka energoietilpīgie Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kas saistīti ar atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem. Tiesa gan, tas stāsies spēkā tikai pēc Eiropas Komisijas akcepta saņemšanas par šādu atbalstu.
Tāpat grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram “Sadales tīkls” pienākumu veidot no mātesuzņēmuma – “Latvenergo”- atšķirīgu zīmolu. Ekonomikas ministrijā norāda, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentas struktūras veic sadales sistēmas operatora darbības uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, kropļojot konkurenci.
Sadales sistēmu operatori nedrīkst saziņā un zīmola veidošanā maldināt. Ministrijas pārstāvji norādā, ka “Sadales tīkla” zīmols pašreiz ir līdzīgs “Latvenergo”, tāpēc no 2016.gada tas vairs nebūs atļauts.
Tāpat precizēts publiskā tirgotāja termina skaidrojums un publiskā tirgotāja darbības regulējums, novēršot situāciju, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbība tiek vienlaikus regulēta divējādi, tas ir, lai publiskais tirgotājs sāktu elektroenerģijas tirdzniecību, tam jābūt reģistrētam elektroenerģijas tirgotāju reģistrā. Regulējums vairs neparedz arī publiskā tirgotāja licencēšanu. Tāpat likumprojekts precīzi nosaka publiskā tirgotāja tirdzniecības iespējas, tas ir, paredz, ka tas iepērk un pārdot tikai obligātā iepirkuma ietvaros saražoto elektroenerģiju.
Attiecīgie likuma grozījumi ir nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, par kuru Saeima lems trešdien.
