Psoriāze: Iedzimta, tomēr galvenais kaitnieks stress 0
Kā inficējas ar psoriāzi? Vai to var izārstēt? MARIJA J. Lubānā
Reakcija, kad ārsts diagnosticē psoriāzi, satrauc, īpaši sievietes. Lai arī šī kaite var uzliesmot visa mūža garumā, ar to iespējams veiksmīgi sadzīvot.
Psoriāze jeb zvīņēde ir viena no izplatītākajām hroniskajām ādas slimībām. Ar to slimo aptuveni 4% un Skandināvijas valstīs pat 6% iedzīvotāju. Tā nav lipīga slimība, kaut gadās, ka frizieri slimnieku atsakās apkalpot un citi pasažieri sabiedriskajā transportā nevēlas sēdēt blakus.
Iespēju saslimt ar zvīņēdi pārmanto, taču tas nenozīmē – ja psoriāze bijusi vecākiem, tā vienmēr būs arī bērniem. Šī slimība var pēkšņi izpausties ikvienam jebkurā mūža posmā arī tad, ja rados nevienam nav bijusi.
Āda atjaunojas par ātru
Veselā ādā epidermas šūnas atjaunojas apmēram mēneša laikā, vecajām šūnām nemanāmi noloboties, taču psoriāzes slimniekam šūnu dalīšanās cikls norit vidēji nedēļas laikā, veidojas iekaisums, bojāgājušās šūnas sakrājas uz ādas, un parādās sārti mezgliņi, kas saplūst, veidojot dažāda lieluma bojājuma perēkļus, kurus klāj sudrabaini baltas zvīņas. Visbiežāk tie veidojas uz elkoņiem, ceļgaliem, galvas ādā un nereti niez. Izsitumi mēdz attīstīties nobrāzumu, sasitumu un tetovējumu vietās, arī ap operācijas rētām.
Dažiem ir nelieli izsitumi atsevišķās ķermeņa vietās, taču citam ar niezošiem izsitumiem klāts viss ķermenis. Psoriāze var skart arī nagus – sākumā novēro punktveida iedobītes naga plātnītē, bet vēlāk nagi drūp un sabiezē.
Lai arī imunoloģiskās pārmaiņas ādā, kas notiek psoriāzes gadījumā, ir izpētītas, vēl joprojām īsti nav skaidrs, kāpēc tās rodas.
Slimībai labvēlīgos apstākļos izsitumi var izplatīties pa visu ķermeni. Citkārt ir netipiski noritošas formas, piemēram, daudz sīku izsitumu pa visu ķermeni, ko dēvē par pilienveida psoriāzi. Zvīņu perēklīši var veidoties arī ķermeņa krokās vai tikai uz plaukstām un pēdām.
80–90% slimnieku sirgst ar psoriāzes ziemas formu, kad slimība uzliesmo aukstā, mitrā laikā, bet vasarā ādas stāvoklis uzlabojas. Toties pārējos gadījumos saules ietekmē zvīņēdes izpausmes pastiprinās.
Psoriāzi iespējams noteikt pēc ādas izskata, bez papildu izmeklējumiem, taču atsevišķas slimības formas var līdzināties ekzēmai vai ādas limfomai. Šādos gadījumos skaidrībā palīdz tikt ādas biopsija.
Ja zvīņēde attīstās galvas ādā, ne vienmēr uzreiz iespējams atšķirt, vai sākusies psoriāze vai arī zvīņas liecina par seborejisko dermatītu, taču laika gaitā veidojas blīvāki mezgliņi.
Galvenais vaininieks – stress
Nereti pirmoreiz mūžā psoriāze izpaužas pēc stresa situācijām.
Zvīņēdes uzliesmojumu var izraisīt un slimības gaitu saasināt aizraušanās ar alkoholisku dzērienu lietošanu, kas sagādā slodzi aknām.
Bieži tā pirmoreiz dzīvē parādās pēc angīnas, mēdz attīstīties arī pēc gripas un citu infekciju pārslimošanas.
Psoriāzes gaitu ietekmē jebkura cita slimība, piemēram, cukura diabēts, sirdsslimības, kas savukārt pasliktina arī šo slimību norisi.
Zvīņēdi var saasināt pikants, sāļš, trekns uzturs, kas rada slodzi aknām. Nereti ādas stāvoklis uzlabojas, atsakoties no noteiktiem produktiem.
Kā kopt un ārstēt
Vienu vai divus dežūrperēklīšus ikdienā pietiks aprūpēt ar mīkstinošu krēmu. Ja nav iekaisuma un izteiktas niezes, par tiem nevajadzētu pārlieku uztraukties. Daudzi aplami uzskata, ka nav jēgas lietot zāles, jo psoriāzi nevar izārstēt. Taču tā nav tiesa.
Vispirms jācenšas panākt, lai nerastos jauni izsitumi un uzsūktos esošie. Sākumā ādu noklāj ar kopjošu mīkstinošu krēmu un pēc tam bojātās vietas – ar ārstējošu ziedi.
Svarīgi attīrīt izsitumu virsmu no zvīņām, ko dara ar nolobošiem krēmiem un ziedēm. Ārstēšanas sākumā izmanto kortikosteroīdus saturošus līdzekļus, lai nomāktu iekaisumu un apturētu slimības progresēšanu. Tos var droši lietot līdz divām nedēļām.
Ar medikamentiem iespējams panākt, ka izsitumi pazūd vai arī saglabājas tikai daži dežūrperēklīši. Parasti ārstēšana kopumā ilgst 1–2 mēnešus. Vienīgi jārēķinās, ka izsitumi var atjaunoties.
Lai veicinātu bojājuma perēkļu uzsūkšanos, lieto arī kalcipotriola vai darvas ziedi, kombinējot ar UVB fototerapiju kursa veidā 10–20 reizes, pakāpeniski palielinot starojuma devu.
Kad izsitumi uzsūkušies un jauni vairs neveidojas, ieteicama kūrorta terapija: dūņu vai sērūdeņraža vannas, procedūras, kas nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu.
Smagākām psoriāzes formām izmanto PUVA – fotoķīmijterapiju, kad uz izsitumiem vai arī iekšķīgi lieto līdzekli, kas paaugstina jutību pret ultravioleto starojumu. Tas ārstē, nomācot ādas imunoloģisko aktivitāti, taču diemžēl tam piemīt arī nevēlama blakusiedarbība – āda kļūst sausa, straujāk noveco, un palielinās ādas vēža attīstības risks, tāpēc tiek aprēķināta maksimāli pieļaujamā starojuma deva. Jārēķinās, ka progresējošas psoriāzes gadījumā fototerapija var izraisīt slimības saasinājumu.
Ja psoriāzes perēkļi ir tikai matos, lieto UVB ķemmi. Plaukstām un pēdām izmanto speciālas paneļtipa lampas. Var lietot arī ekscimēra lāzeru, kura starojumu virza tieši uz izsitumiem.
Ja galvas āda ļoti iekaisusi, var pievienoties sēnīšu infekcija, kas pastiprina ādas niezi un iekaisumu, rosina matu izkrišanu. Turklāt tos var izraut, kasot ādu.
Galvas matainajai daļai trīsreiz nedēļā jālieto ārstniecisks šampūns. Arī periodos, kad izsitumu nav, to vajadzētu izmantot reizi nedēļā.
Parasti ārstēšanai grūtāk padodas plaukstu un pēdu psoriāze, kad lielākoties izmanto sistēmiskos medikamentus. Ja pēdas klātas ar izsitumiem, tās nevajadzētu intensīvi noslogot. Reizēm tajās veidojas sāpīgas plaisas, kas rada sāpes staigājot.
Zvīņēdes slimniekiem, kuri smēķē, lietojot medikamentus, parasti izsitumi uz ķermeņa drīz vien pāriet, taču nereti grūti atbrīvoties no tiem redzamās vietās uz rokām un kājām. Nikotīns sašaurina asinsvadus, tāpēc pasliktinās apasiņošana un ir grūtāk cīnīties ar bojājuma perēkļiem.
Ja psoriāze norit smagi un nepakļaujas ārstēšanai, izmanto sistēmiskos medikamentus, piemēram, metotreksātu vai neotigazonu. Kad ar izsitumiem klāts viss ķermenis, veiksmīgāka būs ārstēšana dienas stacionārā ārsta uzraudzībā. Tad parasti neizmanto ļoti iedarbīgas ziedes, bet mīkstinošus krēmus, ārstnieciskas vannas un iekšķīgi lietojamus sistēmiskus medikamentus.
Viena no biežākajām zvīņēdes komplikācijām ir psoriātisks artrīts, kas bojā locītavas, parasti vispirms sīkās: plaukstu, pēdu un mugurkaula. Tad vajadzētu konsultēties ar reimatologu un lietot zāles, lai aizkavētu locītavu deformāciju.
Bioloģiskos medikamentus, kas bloķē psoriāzes attīstības mehānismu, valsts kompensē smagu zvīņēdes formu un psoriātiskā artrīta slimniekiem, kuriem ir daudz izsitumu un līdzšinējā ārstēšana nav palīdzējusi vai arī viņi to nepanes. Tomēr arī bioloģiskie medikamenti nav brīnumlīdzeklis, ar kuriem psoriāzi iespējams pilnībā izārstēt. Mediķi joprojām diskutē, cik ilgi tie būtu jālieto. Pastāv uzskats, ka tie nepieciešami visu atlikušo mūžu, pārtraucot lietošanu tikai atsevišķās situācijās, piemēram, pirms nopietnām ķirurģiskām operācijām.
PADOMI
• Psoriāzes slimniekam nevajadzētu izvēlēties darbu, kas saistīts ar biežu roku slapināšanu, profesiju, kurā jāstrādā stresa apstākļos un naktīs.
• Ja zvīņēdes izsitumi ir uz plaukstām, saimniecības darbus veic kokvilnas cimdos, kuriem uzvelk gumijas cimdus, vai arī lieto gumijas cimdus ar kokvilnas oderi. Ikreiz pēc roku mazgāšanas tām uzklāj mīkstinošu krēmu.
• Ieteicamas peldes jūrā un mērena sauļošanās. Nedrīkst pieļaut, ka āda apdeg, jo jebkurš kairinājums var rosināt izsitumu veidošanos.
• Nereti izsitumi niez, taču kasīšana stāvokli pasliktina vēl vairāk. Dažkārt glābiņš no niezes tiek meklēts karstā vannā, jo pēc tam pašsajūta uzlabojas. Tomēr jāņem vērā, ka vēlāk iekaisums pastiprināsies.
• Zvīņēdes slimniekiem ieteicams vannas ūdenim pievienot mīkstinošas piedevas: sodu, cieti, pienu, olīveļļu vai citas. Ādas stāvokli uzlabo jūras sāls, taču to drīkst lietot tikai tad, ja izsitumi nav koši sarkani. Ūdenim jābūt patīkami siltam, nevis karstam, un vannā nevajadzētu mērcēties ilgāk par 15 minūtēm, lai nesausinātu ādu.
• Nav ieteicams uzturēties par 70 °C karstākā pirtī. Pēc ūdensprocedūrām uz izsitumiem noteikti jāuzklāj krēms vai ārstnieciska ziede.
• Psoriāzes skartos nagus vēlams regulāri vīlēt iespējami īsākus un pārklāt ar nagus stiprinošu nagu laku.
KONSULTĒJUSI DERMATOLOĢE PRIVĀTPRAKSĒ INTA KUSIŅA
