Sadursmēs Kalnu Karabahā gājuši bojā vismaz 30 Armēnijas un Azerbaidžānas spēku pārstāvji 1
Sadursmēs Kalnu Karabahā sestdien, 2.aprīlī, gājuši bojā vismaz 30 Armēnijas un Azerbaidžānas spēku pārstāvji, paziņojušas šo valstu amatpersonas.
Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans pavēstīja, ka bojā ir gājuši 18, bet ievainoti 35 armēņu bruņoto formāciju dalībnieki. Viņš nekonkretizēja, vai tie ir Armēnijas karavīri vai arī starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas drošības spēku pārstāvji.
Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pirms tam atzina, ka bojā ir gājuši 12 Azerbaidžānas karavīri, kā arī notriekts viens tās helikopters.
Tiek ziņots, ka bojā ir gājis arī viens armēņu un viens azerbaidžāņu mierīgais iedzīvotājs.
Armēnija ir apsūdzējusi Azerbaidžānu par plaša mēroga uzbrukumu, izmantojot “tankus, artilēriju un helikopterus”. Savukārt Baku paziņojusi, ka tikai veikusi pretuzbrukumu.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas pārstāvis informēja, ka sadursmes sestdienas vakarā ir beigušās.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
