Šadurskis nav gatavs rosināt izmaiņas likumos, lai latviskotu izglītības sistēmu 76
Māra Kučinska valdībā izglītības un zinātnes ministra amatā atgriežas Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem jau bijis šajā amatā. Tolaik viņa uzdevums bija ieviest izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās. Kaut Izglītības likums noteica, ka 10., 11. un 12. klasē mācībām jābūt tikai latviešu valodā, valdība pieņēma noteikumus, ka latviski jāapgūst vien 60 procenti mācību vielas. Šis reveranss nelīdzēja un Latvijā 2004. gadā notika iespaidīgi tā saukto krievu skolu aizstāvju organizēti protesti. K. Šadurskis kā atbildīgais par reformas ieviešanu protestētāju vidū ieguva iesauku “Melnais Kārlis” un viņam pat tika veltīta naidīga dziesma. Tomēr reforma tika īstenota.
Tāpēc šķiet simboliski, ka laikā, kad Nacionālā apvienība (NA) jau gadiem cenšas panākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās (mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību valodu un kultūru, skolēni arī turpmāk varētu apgūt dzimtajā valodā), Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atgriežas Kārlis Šadurskis.
Līdz šim viņš publiski dedzīgi aizstāvējis nacionāļu ideju. Piemēram, 2013. gadā, būdams Eiropas Parlamenta deputāts, K. Šadurskis sacīja: “No 2015. gada jānotiek pakāpeniskai pilnīgai pārejai uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošajās skolās, kas dos iespēju novirzīt papildu finansējumu skolotāju algām, sekmēs izglītības kvalitāti, kā arī veicinās sabiedrības integrācijas procesu.
