Šadurskis “spridzina” tikai vārdos 4
Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim tīk sabiedrību “uzkurināt” ar dažādiem diskutabliem paziņojumiem – piemēram, par mācību gada pagarināšanu. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais rīcības plāns, ar ko K. Šadurskis pagājušās nedēļas nogalē devās pie premjera, nav pārsteidzošs.
Jau pieminētā iespējamā mācību gada pagarināšana tajā nav pat pieminēta. Trešā sporta stunda nedēļā, kuras dēļ ministrs pauda gatavību pagarināt mācību gadu, arī konkrēti nav apsolīta. Iecerēts vien “izvērtēt iespēju ieviest izglītības iestādēs trešo sporta stundu un veselības mācību”. Citstarp solīts panākt, lai palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Plānā pausta apņemšanās sākt pāreju uz obligātu vidējo izglītību, kuras nepieciešamība minēta arī K. Šadurska pārstāvētās partijas “Vienotība” programmā. Interesanti, ka, kaut arī ministrs vairākkārt paziņojis, ka, viņaprāt, krievu skolās valodas lietošanā nekādas reformas nav vajadzīgas, tikai jāgādā, lai tiktu ievēroti esošie likumi, dokumentā teikts, ka “jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un jāuzsāk tā īstenošana”.
Viens no būtiskākajiem un apjomīgākajiem darbiem, ko solījis paveikt K. Šadurskis, ir jauna, kompetencēs balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde un ieviešana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta eksakto mācību priekšmetu – matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas – apguvei. Tāpat tikšot pārskatītas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, lai tās salāgotu ar to, ko vēlāk mācīs skolā.
Tikpat daudz darba varētu prasīt plānā minētā skolu tīkla un “izglītojamo telpiskās mobilitātes”, kas patiesībā nozīmē skolēnu nogādāšanu no mājām uz skolu, kompleksa risinājuma izstrāde. Tāpat solīts sagatavot kritērijus skolu tīklam un atbalsta pasākumus izglītības iestādēm. Šī darba paveikšanā IZM būs jāsadarbojas ar virkni citu ministriju, kā arī pašvaldībām. Gan ministrijām, gan vietējām varām būs jāsastrādājas, arī ieviešot jaunu skolotāju algošanas modeli, par kura detaļām plānā gan pagaidām nav ne vārda. Ministrs iecerējis arī rast veidu, kā panākt, lai par pedagogiem kļūtu zinīgākie un motivētākie.
Iepriekšējā izglītības ministre Mārīte Seile daudz runāja, ka Latvijas izglītības sistēma ir gana laba, tomēr pietrūkst izcilības. Līdzīgās domās acīmredzot ir K. Šadurskis, kurš plānā paudis apņēmību līdz 2017. gadam palielināt to skolēnu skaitu, kuri starptautiskajā skolēnu sasniegumus salīdzinošajā PISA testā spēj izpildīt augstākā līmeņa uzdevumus. Tāpat vajadzētu samazināties to skolēnu skaitam, kas tiek galā tikai ar pirmā – zemākā – līmeņa uzdevumiem.
Patlaban Latvijā ir aptuveni 10 procenti jauniešu, kuriem ir 18 līdz 24 gadi, bet kuri ieguvuši tikai pamatizglītību. K. Šadurskis plāno panākt, lai arī šādu jauniešu skaits samazinātos par 2,5 procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējie nozares ministri, arī K. Šadurskis sola gādāt, lai aizvien vairāk pamatskolu absolventu dotos apgūt profesiju, nevis vispārējo vidējo izglītību. Patlaban profesionālās izglītības programmas izvēlējušies 39 procenti jauniešu, bet 2017. gadā tā vajadzētu rīkoties jau 45 procentiem pamatskolu absolventu.
Plānā atzīts, ka pārmaiņas izglītībā nepieciešamas tāpēc, ka pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpēc viena no sadaļām paredz ieviest darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu. Tā paredzēta absolventu uzraudzīšanai, lai saprastu, vai viņi strādā tajā profesijā, ko apguvuši. Daudz ko solīts uzlabot: gan augstskolu sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm, gan arī pieaugušo izglītošanu.
Augstākās izglītības finansēšanā plānots turpināt ieviest tā saukto trīs pīlāru pieeju, kurā augstskolas saņem papildu finansējumu par veiksmīgu darbu, arī spēju piesaistīt naudu no citiem avotiem. Solīts arī uzlabot augstskolu finanšu pārvaldību un gādāt par augstākās izglītības eksportspēju.
