Šadurskis skolotājiem: Nav iemesla piketēt, solījumi par algām ir pildīti 23
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka skolotājiem nav pamata piketēt, jo pēdējo divu gadu laikā pedagogu algas esot augušas tik strauji kā nekad agrāk – kopumā pedagogu algu celšanai izlietoti 60 miljoni eiro un pērn pedagogu mēnešalga vidēji kāpusi par 65 eiro.
Arī uzrunājot skolu direktorus un pašvaldību izglītības speciālistus ikgadējā konferencē, ministrs pirmdien teica: “Esam diezgan daudz panākuši attiecībā uz skolotāju algām. Arī nākamgad mūsu pirmā prioritāte būs skolotāju atalgojuma celšana.”.
Toties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 18. septembrī rīkot piketu pie Saeimas nama, lai protestētu pret to, ka nav ievērots pedagogu algu celšanas grafiks. Kā zināms, grafiks paredzēja no šā gada septembra celt pedagogu minimālo algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka grafiku drīkstēja neievērot, jo skolu tīkla kārtošanā netika ietaupīts tik daudz naudas, lai pietiktu algu paaugstinājumam visiem pedagogiem.
K. Šadurskis uzskata, ka, lai būtu iespējams turpināt celt skolotāju algas, nepieciešams sakārtot skolu tīklu. Par to, ka šajā jomā darāmā vēl daudz, liecinot tas, ka vidējā skolotāju noslodze Latvijā ir 0,7 slodzes, nevis pilna slodze. Te gan jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmē, ka vidējais Latvijas skolotājs nestrādā pilnu slodzi. Kā pagājušajā nedēļā noskaidrojās LIZDA padomes sēdē, ja skolotājs strādā vairāk kā vienā skolā, tā “savācot” pilnu slodzi, IZM statistikā viņš parādās kā vairāki pedagogi ar nepilnu slodzi.
Nepievērsdams uzmanību statistikas dīvainībām, K. Šadurskis norāda, ka pēdējā gada laikā skolotāju slodze vidēji pieaugusi tikai par vienu stundu nedēļā, bet alga cēlusies par jau minētajiem 65 eiro. “Skolotāju algas virs 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas jau ir absolūti reāli,” teic ministrs. IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa apgalvo, ka pēdējo divu gadu laikā gandrīz uz pusi samazinājies to izglītības iestāžu skaits, kur skolotājiem spēj samaksāt tikai minimālo pedagogu samaksu. IZM dati liecina, ka vēl 2015./2016. mācību gadā līdz 680 eiro pelnīja 405 skolās, bet iepriekšējā mācību gadā jau tikai 266 skolās. Savukārt, sākot virs 900 eiro 2015./2016. mācību gadā pelnīja tikai trijās skolās, bet nu jau 20 izglītības iestādēs ir šāda vidējā alga.
Līdz ar to K. Šadurskis uzskata, ka attiecībā uz skolotāju algām pildīti visi solījumi un izteica aizdomas, ka, rīkojot protestus, LIZDA rīkojas populistiski: “Ja valdība pilda visus solījumus, rīkojas atbilstoši norunām, tad arodbiedrībai vairs nav īsti ko teikt. Tehniskā līmenī sadarbība ar arodbiedrību ir ļoti laba, bet televīzijas kameru priekšā tā nav.”
LIZDA padome gan norādījusi, ka pirmkārt pedagogi vēlas līdz 2018. gada 31. augustam skolotāju tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un izglītības un zinātnes ministru K. Šadurski, kā arī ar Saeimas koalīcijas partiju pārstāvjiem, lai pārrunātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi. Tikai tad, ja pārrunas nesekmēsies, notiks pikets. Jautāts, vai plāno tikties ar pedagogu pārstāvjiem, K. Šadurskis atbildēja, ka no IZM puses šāda tikšanās netiek organizēta. Iespējams, to rīkojot valsts kancelejā, ja jau LIZDA gribot tikšanos arī ar premjeru. Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars apstiprināja, ka tikšanās varētu notikt, taču pagaidām vēl nav zināms, kurā datumā.
